Ērika Zarovska strādā Indras mūzikas un mākslas skolā gandrīz no tās dibināšanas. Ērika atbrauca uz Indru 1992. gadā, beidzamos 14 gadus viņa ir skolas direktore. Ērika atzīst, ka bija domājusi atbraukt uz dažiem gadiem, taču iemīlējusi Indras cilvēkus, turpat arī apprecējusies. Savukārt indrēnieši saka, ka Ērika ir maza vai liela projekta, pagasta vai valsts nozīmes pasākuma dvēsele un laba sarunu biedre.
Stāstot par savu skolotājas misiju, Ērika pauž pārliecību, ka bērnam radošums ir Dieva dots, tāpēc skolotājs nedrīkst to nomākt. „Manuprāt, laukos veidot bērnu par personību ir daudz vienkāršāk nekā pilsētā, jo bērni šeit jūtas brīvāk. Mēs dodam zināšanas, nelaužot bērna individualitāti. Pateicoties maniem skolotājiem - personībām, skolēni paši vēlas radīt mālā, zīmējumā vai dejā. Tā viņi veidojas par personībām. Skolas absolventi labprāt nāk uz skolu, lai satiktos ar skolotājiem vai atbalstītu pasākumus, piemēram, radošās darbnīcas. Viņi jūtas piederīgi savai skolai,” saka Ērika.
Vaicāta, kas Indrā ir tik īpašs, ka turp dodas paciemoties cilvēki gandrīz no visas Latvijas, tāpat Indrā īstenojas paši neiedomājamākie projekti, piemēram, Laimes muzejs pamestajā luterāņu baznīcā, skolotāja teic, ka Indrā ir milzīga radošo cilvēku koncentrācija. „Pateicoties Indras pagasta pārvaldes vadītājai Ērikai Gabrusānei, mēs strādājam komandā. Katru gadu tiek atbalstīti vairāki mazi vai lieli projekti, kurus finansē pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds vai ES programmas. Pērn es uzrakstīju 5 projektus, un visi saņēma atbalstu,” saka Ērika. Tāpat viņa pauž pateicību Ē. Gabrusānei par Piedrujas un Robežnieku bērniem, kurus pagasta autobuss ved uz Indras mākslas un mūzikas skolu 3 reizes nedēļā par brīvu.
Ērikas sirdslieta ir aušana. Kopā ar aušanas darbnīcas „Indra” vadītāju Olgu Joksti un Indras kultūras nama vadītāju Anželu Kuzminsku par projekta „Indras audējas darina sev tautas tērpus” naudu noaudušas 9 tautas tērpus. Viņai pašai ir Ludzas novada tautas tērps. „Tautas tērps būs kā dzimtas relikvija. Atstāšu to mantojumā meitai. Viņa jau uzvelk to lielos pagasta svētkos,” uzsver Ērika.
Viņa lepojas, ka indrēnieši dara ļoti latviskas lietas. Viņa pati šovasar skolā realizēja Krāslavas novada domes konkursa „Iedzīvotāji veido savu vidi” projektu par keramikas darbnīcu „Latvju zīmes”, kur tapa darbi ar latvju zīmēm. „Man ir laime strādāt ar māliem. Es radu tad, kad vēlos to darīt. Šovasar projektā pārliecinājos, ka arī bērniem patīk strādāt ar mālu. Visus darbus izstādījām. Daži mani šķīvji redzami arī Laimes muzeja suvenīru plauktā. Taču tagad mana prioritāte ir skola. Bet gan jau kaut kad atkal pievērsīšos keramikai ļoti nopietni,” teic Ērika.
Viņa apzinās, ka arī lauku mākslas un mūzikas skolas atrodas jaunu izaicinājumu priekšā. Viņa ar kolēģiem meklē tādu saturu un formu, kas jau tuvākos 3-4 gadus būs pieņemama arī nelielam bērnu skaitam. „Ir ļoti svarīgi saglabāt skolu laukos. Mums ir divas nodaļas - dejas un mākslas, un tā ir liela iespēja bērnam vispusīgi attīstīties,” atzīst Ērika.
Ērika Zarovska ir krāslaviete. Absolvējusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu, mācījusies vienā laikā ar radošiem cilvēkiem - Mairitu Folkmani, Ivaru Jokstu.
Ērika uzsver, ka viņai patīk dzīvot saskaņā ar savu iekšējo balsi: „Es varu aizskriet uz pilsētu, lai tur baudītu kultūras labumus, taču, atbraucot uz Indru, esmu saskaņā gan ar cilvēkiem, gan ar dabu.”
