Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 18. novembris
Svētdiena
Aleksandrs, Brīve, Doloresa
+1.5 °C
apmācies

Zivis audzē savam un citu priekam

Artūrs Pabins plāno attīstīt makšķerēšanas tūrismu // Foto: Egita Terēze Jonāne

Z/s „Rīts” jaunais lauksaimnieks Artūrs Pabins Bērziņu pagastā (Dagdas novads) brīvos brīžos no saimniekošanas tēva saimniecībā audzē dīķu zivis. Šobrīd tas ir hobijs, bet jāsaimnieko ar skatu nākotnē, ka kādreiz šurp brauks tūristi, kuriem patīk  makšķerēt, saka Artūrs.

Dīķi patīk visām zivīm

Artūrs zivju audzēšanai pagaidām var veltīt atelpas stundas, kuru nav daudz, jo viņš palīdz tēvam saimniecībā, kur ir vairāk nekā 100 gaļas liellopi un jaunlopi, un uztur savu bišu dravu. 

„Audzējam visas ezera zivis, izņemot plaužus. Proti, mums ir līdakas, asari, raudas, karpas u.c. Kādreiz starp abiem dīķiem bija dambis, lai regulētu ūdens līmeni, bet tur ir palikusi tikai caurule, un zivis brīvi ceļo no viena dīķa uz otru,” stāsta lauksaimnieks. Kopējā dīķu platība ir 4,2 ha. Maksimālais dziļums ir 3-5 m. Zivis tādā dziļumā pārziemo vieglāk,” teic lauksaimnieks.

Lai zivis augtu un pieņemtos svarā ātrāk, tās tiek piebarotas pavasarī un rudens nogalē ar rupji samaltiem kviešiem. Artūra pārraudzītajos dīķos vajadzīgi vismaz 100 kg šo graudu, kuri jāieber ūdenstilpēs reizi divās dienās. Viņš pieļauj, ka pirmos makšķerniekus varēs uzņemt pēc 1-2 gadiem. „Pieprasījums ir liels. Tomēr dīķi ir kā blakus nodarbošanās. Lai zivju audzēšana kļūtu par pelnošu pamatnozari, ir nepieciešami vairāki dīķi ar kopēju platību vismaz 20-50 ha,” uzsver Artūrs.

Viņš ir iegādājies aeratorus - gaisa padošanas iekārtas, kas paredzētas dīķu bagātināšanai ar skābekli, sevišķi ziemā. Pēc lauksaimnieka novērotā, ietaise ļoti patīk līdakām. Tās aug ļoti ātri, un jau šogad pašam trāpījušās 6-7 kg smagas līdakas. Pateicoties aeratoriem, kurus darbina ar elektrību, zivis vairs nesmok ziemā, stāsta lauksaimnieks.   

Tāpat lauksaimnieks ar nepacietību gaida, kad izaugs karpu mazuļi, lai var labiekārtot dīķu krastus. Artūrs novērojis citās saimniecībās, ka ar akmeņiem noklāti krasti ir acij tīkamāki.   

Doma par makšķerēšanas tūrismu dzima pirms dažiem gadiem, lai gan Artūra tētis dīķus izraka pirms 10 gadiem. Kad pirms dažiem gadiem iestājās barga ziema, karpas aizgāja bojā, un divus gadus dīķi bija tukši. Taču Artūrs izpētīja, ka ir īpašas dīķu zivju audzēšanas sistēmas un iegādājās vairāk kā 13 000 karpu mazuļus ar rezervi, lai gan viņa apsaimniekoto dīķu platībai pietiek 12 000 zivju mazuļu, kuri nav vecāki par gadu un sver 40-45 g. Ja mazuļa svars ir 150 g, tad izdzīvo 90%.

„Zvana dagdēnieši, pat krāslavieši un jautā, kad varēs makšķerēt. Nesen noķērām 7 kg smagu līdaku. Lai tādu milzeni noķertu ezerā, reizēm copei patērē visu vasaru. Varētu jau tagad piedāvāt makšķerēt gan līdakas, gan karūsas, taču man ir bažas, ka ķersies arī karpas, kas vēl nav sasniegušas labu svaru. Ar āķi var ievainot zivi, un karpa aizies bojā,” prāto Artūrs.

Diemžēl karpas aug lēnām, jo strauji izplatījusies ūdens augu patērētāja karūsu populācija, skaidro Artūrs, piebilstot, ka karūsu skaita samazināšanai pirms gada tika ielaisti līdakas un zandarta mazuļi, un jau šogad karūsu kļuvis mazāk. Tāpat dīķi bagātināti ar asariem. Šogad varēja ieraudzīt palielu zivju saimes, tātad ar dīķu vidi viss ir kārtībā. Bet nākamgad tiks ielaisti baltie amūri, lai atbrīvotu no ūdenszālēm krastus. „Ja krastus netīra, zāle sapūst, sakrīt dibenā, tā dīķu ūdens kļūst netīrs, un zivīm tas nepatīk. Ja ir vēlēšanās audzēt visas ezera zivis, jārok dziļi dīķi. Zinu saimnieku, kuram ir mazs dīķis, tāpēc tur baltās zivis, kurām ir balta gaļa (līdaka, asaris, rauda u.c.), iet bojā, ganās tikai karpas un karūsas,” atgādina Artūrs.

Dīķu ainaviskā vide piemērota atpūtai dabā

Tā kā dīķi ir reģistrēti, tad lauksaimnieks var piesaistīt valsts un ES atbalstu. Artūrs saka, ka pagaidām ES investīcijas tiek ieguldītas lopkopības attīstībā (tiek būvēta ferma), bet zivsaimniecības projekti - tie lai ir tālākai nākotnei. 

Artūrs iesaka dīķu zivju saimniecību uzsākt ar karpām, jo jau divos gados karpu mazuļi sasniedz 2-3,6 kg svaru, tāpat pateicīgs un karpām draudzīgs ir līnis, kurš pārziemos arī vidē ar samazinātu skābekļa daudzumu. Bet, lai tās labi augtu, vajadzīgi arī citi kaimiņi - līdakas, kas gan karpas, gan līņus dzenās kā treneri sportistus, teic Artūrs.

Lauksaimnieks iegādājas zivju mazuļus galvenokārt AS „Nagļi”, jo tās ir vietējās Latgales zivis un iedzīvojas ātrāk. Lai dīķos noķertu labus lomus, jāizmanto kukurūza vai lauku sliekas, kas ir delikatese gan karpām, gan līņiem, uzsver Artūrs.   

Latgalē investē zivju audzēšanā un pārstrādē

2017. gadā Latgales zivju audzētāji no valsts un ES saņēma 675 000 eiro, un, kā pastāstīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas referente Ieva Bērziņa, finansējums tika ieguldīts galvenokārt zivju audzēšanā un pārstrādē, kā arī žogiem, baseiniem un dažādām iekārtām, tostarp recirkulācijas aparātiem un aeratoriem.

Lauksaimnieki, kuri darbojas arī zivsaimniecībā, var saņemt atbalstu gan investīciju pasākumiem, gan arī dīķu platību maksājumiem, piemēram, LAD administrētajiem atbalsta pasākumiem „Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā”, „Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde” u.c., ko finansē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Plašāk par atbalsta programmām var uzzināt www.lad.gov.lv sadaļā „Atbalsta veidi”.   

UZZIŅA - Zivju audzētāji Latgalē:

  • Sešas zivju saimniecības - AS „Nagļi”, SIA „Akva Systems”, SIA „Oniors Zivis”, SIA „Antares Latgale”, SIA „Vlakon”, SIA „Rital D”, kas veic zivju apstrādi vai apsaimnieko ūdens krātuves, piesakās uz valsts un ES atbalstu.
  • Divi uzņēmumi - SIA „Vlakon”, kas ir lielākais foreļu audzētājs, un AS „Nagļi” saņem dīķu platību maksājumus.
  • SIA „Akva Systems” audzē zivis recirkulācijas sistēmā.
  • Zivju apstrādi veic SIA „Oniors Zivis”, „Antares Latgale”, SIA „Rital D” un SIA „Vlakon”.

(Avots - Lauku atbalsta dienests)

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.