Divas vasaras dažādu nozaru pētnieki profesores Janīnas Kursītes vadībā devās ekspedīcijās pa Daugavpils novadu, vēršoties pie vietējiem iedzīvotājiem, iztaujājot viņus gan par ikdienišķo, gan filozofiskām tēmām. Šoruden Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes mācībspēku un studentu darbs noslēdzies – izzinātais apkopots monogrāfiskā rakstu krājumā „Daugavpils novads. Vietas vērtība”.
Grāmatas prezentācijā Vaboles kultūras namā 26. oktobrī pulcējās rakstu autori, grāmatas radošā komanda, kā arī grāmatas varoņi – Daugavpils novada iedzīvotāji. „Varētu prasīt: kāpēc rīdziniekiem tik tālu jābrauc, var taču Stopiņu novadu, Mārupes novadu pētīt? Jāatzīst, ka, varbūt, neesat turīgākais novads, bet esat sirds un dvēseles bagāts novads,” sanākušos uzrunāja krājuma sastādītāja J. Kursīte. „Bija patīkami šeit pieredzēt to, kā latvieši, krievi, lietuvieši, poļi dzīvo draudzīgi, arī Daugavas abas malas cilvēkus nešķir.” Profesore uzslavēja Daugavpils novada domes darbiniekus par palīdzību, meklējot kolorītāko stāstu teicējus, īpaši izceļot Demenes un Skrudalienas pagasta vadītāju Valentīnu Gadzāni un Betiju Ivanovu.
Krājumā iekļautas 23 publikācijas, kas sadalītas trīs tematiskās nodaļās. Pirmā veltīta novada iedzīvotāju identitātes meklējumiem, otra -- kultūrvēsturiskajam un dabas mantojumam, bet trešā – pašreizējās situācijas analīzei un nākotnes prognozēm. Vairākas publikācijas veltītas reliģiskajai un etniskajai daudzveidībai, tajās analizēta ļaužu piederības sajūta – vai Daugavas kreisā krastā iedzīvotājiem saglabājusies sēļu identitāte, vai pierobežā mītošie jūtas piederīgi Latvijai, kā to ietekmē valodas barjera utt. Tāpat pētnieku uzmanību piesaistīja arī tradīciju kopšana, piemēram, maizes cepšana, dvieļu izšūšana. Ekspedīcijas dalībnieki krājuma prezentācijā atklāja -- kamēr viens runājis ar māju saimniekiem, cits pētījis dārzā izvietotās skulptūras.
Kādā publikācijā Daugavpils novads aprakstīts arī no pavisam mūsdienīgas perspektīvas – šeit veikta ģeomarķētu tvītu analīze. „Cilvēki atklāti izsaka savu viedokli šajā plašsaziņas līdzeklī un tas, ko viņi raksta, var palīdzēt pašvaldībai, novadniekiem apzināt to, kas jau ir pozitīvi novērtēts un ko vēl varētu uzlabot,” stāsta šī pētījuma autors, doktorantūras students Uģis Nastevičs.
Lai gan līdzīgu novada izpēti J. Kursīte vadījusi jau iepriekš, šoreiz rezultātus var ne tikai lasīt publikāciju krājumā, bet arī vērot dokumentālā filmā. Sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu tapusi 30 minūtes gara filma „No sētas uz sētu. Daugavpils novads”. Tajā var redzēt gan zināmākas Daugavpils novada personības, piemēram, amatu meistaru Valdi Grebežu, gan ļaudis, kuru kolorītums slēpjas vienkāršībā, piemēram, Viktoriju Sivačovu no Silenes vai Jāzepu Baltaci no Kalupes pagasta.
