Daugavpilī notika remigrācijas jautājumiem veltīts diskusiju forums „Remigrācija Latgalē”, kurā piedalījās Daugavpils pašvaldības, nevalstisko organizāciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji un uzņēmēji.
Foruma mērķis -- informēt potenciālos reemigrantus par pieejamo un plānoto valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora atbalstu personām, kas plāno atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, tāpēc to varēja vērot tiešraidē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotā pilotprojekta Latgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska informēja, ka šim forumam bija jāatbild uz visiem jautājumiem, kuri visbiežāk rodas tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, tostarp Daugavpilī. Potenciālie reemigranti interesējas, kāda situācija pilsētā ir ar mājokļiem, iekārtošanos darbā, iespēju uzsākt savu biznesu, dažādu bērnu un ģimenes pabalstu saņemšanu utt.
A. Leščinska atzīmēja, ka astoņos mēnešos, kopš darbojas pilotprojekts, ar viņas palīdzību Latgalē atgriezušās 30 ģimenes. Pašlaik sakarus ar Astrīdu uztur vairāk nekā 600 potenciālo reemigrantu, kuriem viņa izstrādā individuālus atgriešanās plānus, -- sniedz informāciju par piemērotākajām darba vietām pieaugušajiem un izglītības iestādēm bērniem utt.
Oficiālā statistika liecina, beidzamajos desmit gados no Latgales aizbraukuši vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku. Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne atzīmēja, emigrantu atgriešanās pašlaik ir svarīga arī tāpēc, ka aizbraucēju skaits no Daugavpils joprojām nesamazinās. I. Maļina-Tabūne uzskata, ka, lai veicinātu emigrantu atgriešanos, valsts vadītāji ir spēruši svarīgu soli, izveidojot Latgales speciālo ekonomisko zonu. „Atvieglotais nodokļu režīms var mudināt atgriezties Latgalē un sākt savu biznesu,” viņa saka.
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs atzinās, ka arī savā ziņā ir reemigrants, jo pēc augstākās izglītības iegūšanas viņš vairākus gadus dzīvoja un strādāja Kanādā. Tāpēc, saprotot pārdzīvojumus un bažas, ko izjūt cilvēki, kuri atgriežas dzimtenē, viņš uzskata, ka pašvaldībai jārūpējas, lai pilsētā veidotos labvēlīga vide, kas ļauj strādāt un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.
Visvairāk tika apspriesta darbā iekārtošanās iespējas reģionā. Foruma dalībnieki atzīmēja, ka emigrantu vidū pastāv uzskata, ka Latgalē nav darba. Taču, tajā pat laikā, visi Daugavpils uzņēmumi vairākumā gadījumu izjūt darbaspēka un speciālistu trūkumu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils nodaļas vadītāja Jurate Kornutjaka pastāstīja par pilsētām pieejamajām vakancēm. Ik dienu vakanču sarakstā ir vairāk nekā tūkstotis visdažādāko nozaru profesiju, taču lielākais darbinieku deficīts ir celtniecībā. J. Kornutjaka atzīmēja, NVA plāno speciāli reemigrantiem veidot t.s. prognozējamo profesiju sarakstus – darba vietas, kuras varētu būt pieejamas pēc noteikta laika posma, tieši tad, kad reemigrants atgriezīsies no ārzemēm.
Forumā izskanēja viedoklis, ka reemigrācijas programmas „klienti” galvenokārt ir cilvēki, kuri aizbraukuši pavisam nesen, tāpēc jāstrādā ar viņiem, jo tie, kuri ārzemēs jau ir iedzīvojušies, ir grūti atvilināt. Vairākums foruma dalībnieku pauda viedokli, ka galvenais atgriešanās iemesls tomēr ir vēlēšanās dzīvot dzimtenē.
