Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 18. novembris
Svētdiena
Aleksandrs, Brīve, Doloresa
+1.5 °C
apmācies

Tītaru audzēšana Latvijā - perspektīva, bet maz pārstāvēta nozare

pixabay.com

Arvien pieaug pieprasījums pēc tītaru gaļas, taču Latvijā nav daudz saimniecību, kur tos audzētu. Lielākā un vienīgā bioloģiskā tītaru audzētava ir Sējas novadā - "Zvirgzdkalni RB". Saimnieki Svetlana un Rinalds Bukši vērtē, ka, lai arī nav viegli strādāt šajā nozarē, tai tomēr  ir perspektīva, domājot gan par pašmāju, gan ārvalstu tirgu.    

"Šeit mums pavisam maziņie, viņiem ir kaut kādas 12 dienas…" saimnieks Rinalds Bukšs, iepazīstinot Latvijas Radio ar tītaru fermu, vispirms ved rādīt, tā teikt, bērnudārzu jeb nesen no Austrijas atvestos tītaru cāļus. Austrijā jau arī gūtas zināšanas, kā tītarus audzēt.

"Vācijā un Austrijā ir vienīgās bioloģiskās saimniecības, kur tie tītarēni šķiļas; no Austrijas tāpēc, ka atšķiras ar cenu, kas mums ir ļoti būtiski, tāpēc vedam no Austrijas. To saimniecību mēs zinām. Mēs esam jau kā draugi. Viņi mūs māca vēl joprojām, kas jādara, kā pareizāk. Mēs daudz ko nezinājām par šiem putniem, un šeit Latvijā jau nebija, kam prasīt. Mācījāmies Vācijā, Austrijā, braucām Eiropā pa izstādēm, lai saprastu, kā tas viss… protams, kļūdu bija ļoti daudz," stāsta Bukšs.

Kā skaidro saimnieki, visgrūtākais un cimperlīgākais ir laiks, kad tītari vēl mazi - tie ne tikai prasa noteiktu temperatūras režīmu, bet nākas pat arī mācīt ēst.

"Jo, kad viņi pavisam maziņi, viņi it kā knābj, bet viņi neatver knābīti, tad jāatver knābītis, jāiebāž, lai viņi saprot, ka tas ir ēdamais…" skaidro saimnieks.

Kopumā fermā ir ap 1000 putnu. Vienā no novietnēm aug arī Ziemassvētku tītari. Saimnieks  stāsta, ka pamazām Latvijā cilvēki tomēr sāk arvien vairāk lietot tītaru gaļu.

"Tomēr sāk saprast, ka tītaru gaļa ļoti veselīga, ļoti labi pārstrādājas. Lēnām cilvēks to atšķirību ir sapratis, teiksim, kad paprovē šo gaļu un to, kas ir veikalā, un šo atšķirību cilvēki ir novērtējuši," spriež Bukšs.

Veselīga esot ne tikai tītaru gaļa, bet arī olas.

"Pēc uzturvērtības pirmā ir paipalu ola, tad nāk pērļu vistas ola, un tad tītara ola, un, ja kādam cilvēkam ir alerģija pret vistu olām, tad pret tītara olām nav alerģijas," skaidro saimnieks.

Protams, tītaru gaļa neiznāk lēta, jo putnu audzēšana prasa gan speciālu barību, gan arī ziemā apkuri.

"Tāpat tā barība ir jāved no Austrijas, jo tur visi vitamīni sabalansēti ir. Tagad arī mēs vedam no Austrijas, un tad, kad viņi paaugas, tagad jau mēs taisām barību paši," stāsta Bukšs.

Saimniecībā pašu spēkiem izveidota arī sertificēta kautuve un notiek arī gaļas pārstrāde. Pašlaik pamatā produkcija tiek tirgota Latvijā, bet, kā uzskata saimnieki, noiets tai varētu būt arī ārpus Latvijas, bet tad vajadzīgs lielāks apjoms.


lsm.lv

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.