Šodien mēs visi suminām savu valsti tās simts gadu jubilejā. Ar kādām sajūtām un vai mēs vispār sagaidām šo notikumu? Kāds dosies uz svētku pasākumu vai ballīti, kur šajā dienā dāsni tiks dalītas dāvanas un pateicības, līs šampanietis un skanēs salūta zalves, kāds šajā dienā klusībā aizlūgs par savu valsti, bet kāds, un es pieņemu, ka tā būs liela daļa Latvijas iedzīvotāju, paliks mājās – ne tikai tāpēc, ka nevēlas burzmu un kņadu, bet arī ikdienas darāmo darbu vai veselības stāvokļa pēc.
Šie svētki, kam gatavošanās valsts mērogā notiek jau ilgāku laiku, raisa divējādas izjūtas. No vienas puses ir prieks par savas valsts simtgadi un neliela cerība uz šo svētku skaistu turpinājumu. No otras puses, izjūtas līdzīgas, kā pirms katriem svētkiem – notiek intensīva gatavošanās, tērēta nauda, tiek gaidīti ciemiņi, klāti galdi, bet beigās paliek netīru trauku grēdas, uzkopšana un nogurums.
Vairāk vai mazāk mēs katrs esam ierauti šajā gatavošanās jezgā. Simtgades svinībām valsts dāsni atvēlējusi ap 60 miljoniem eiro. Rīgā vien salūtā gaisā tiks izšauti 235 tūkstoši eiro. Tajā pat laikā nav naudas medicīnai un izglītībai. Ar simtgadi saistītām norisēm un projektiem tiek iedalīta nauda arī no dažādiem fondiem. Neapšaubāmi, daudzas lietas ir ar paliekošu vērtību un nozīmi, piemēram, šūdināti jauni tautu tērpi kolektīviem, taču, manuprāt, aiz simtgades vārda piesega nauda tiek tērēta arī bez īpašas vajadzības. Nupat rokās nonāca kaudzīte ar dīvainām pastkartēm un uzlīmēm, kuru autors ir Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs. To mērķis un pielietojums nav saprotams, nauda iztērēta, bet drukas produkts, visdrīzāk, nonāks miskastē.
Raugoties uz to, rodas jautājums, kas mums paliks pēc šīm vērienīgajām svinībām un ko darīsim, kad svētki būs garām?
Nākamā simtgade mūsu valstij nesolās būt viegla. Drīzumā beigsies ES fondu nauda un Latvijai būs pamazām jāsāk atmaksāt parādi. Kas domās par to un risinās problēmas? Vai mūsu jaunievēlētā Saeima? Ir pagājis pusotrs mēnesis kopš Saeimas vēlēšanām, taču mums vēl joprojām nav jaunās valdības, jo jaunizceptie politiķi nespēj vienoties.
Taču svētkos jābūt labam noskaņojumam, un tādu rada paši Latvijas ļaudis. Kāds Latvijas politiķis reiz teica, ka Latvijas valsts ir tik stipra, cik stipri esam mēs.
Paldies tiem, kas nav aizbraukuši un tiem, kas tomēr atgriezušies, un turpina celt savas valsts labklājību, veido ģimenes un īsteno sapņus šeit – mūsu Latvijā!
Mūsu valstij tās jubilejā novēlam saules mūžu, mieru un labklājību!
