„Kāpēc mums ir vajadzīga sava valsts?” – uz šo jautājumu atbildi meklē Paula Bankovska romāna “18” varoņi. Tiekoties ar lasītājiem Latgales Centrālajā bibliotēkā pāris dienas pirms svētku kulminācijas datuma, rakstnieks aicināja ikvienu pārdomāt savu atbildi un šo jautājumu.
Romāna gaitā abiem galvenajiem varoņiem izkristalizējušās vismaz divas atbildes: valoda un Latvijas zeme. Rakstnieks gan atzīmē, ka valoda šo gadu laikā būtiski mainījusies, tomēr tās funkcija saglabājusies – garantēt latviešu tautai savas valodas neaizskaramību un iespēja to izmantot un pilnveidot. „Sākot ar romānu rakstīšanu un beidzot ar grāmatvedības atskaitēm – visu to varam darīt latviešu valodā,” skaidro P. Bankovskis. Savukārt Latvijas zemi, tās kokus un ceļus, autors uzlūkojis kā laikmeta lieciniekus, tāpēc devies pa sava varoņa pēdām pārgājienā, trīs ar pusi dienās mērojot attālumu no Rīgas līdz Valkai. Jāatzīmē, ka romāns „18” tapa laikā, kad tika anektēta Krima un Ukrainā sākās karš, tāpēc tas arī netieši sekmējis autora pievēršanos valsts jēgas meklējumiem.
Abus varoņus autors atstājis anonimitātes aizsegā jeb neidentificējis tos vārdos. Kā savā personīgajā dienasgrāmatā notikumus apraksta Pirmā pasaules kara dezertieris, 18.11.18. notikumu aculiecinieks, bet filozofiskās pārdomās dalās kāda 21. gadsimtā dzīvojoša persona. Viņu pozīcijas valsts jēgas jautājumā ir subjektīvas un mainīgas – ja romāna sākumā valda noskaņa „viss ir slikti”, tad noslēgumā noskaņojums ir cerīgāks. Faktiem, datumiem, skaitļiem autors romānā pievērsies mazāk nekā citi viņa vēsturisko romānu sērijas kolēģi.
Divu dažādu laiku sižeta līniju aprakstīšana autoram palīdzējusi izvairīties no rakstniekiem ierastās problēmas - „nenoguršanas no teksta”. Savukārt romāna “18” rakstīšanā pēc pievēršanās viena varoņa realitātei, atgriežoties pie otras, radies jauns skatupunkts, kas ļāvis saglabāt kritisku vērtējumu par uzrakstīto. Tā kā rakstīšana (arī reklāmu teksti un dažādi scenāriji) ir viņa iztikas avots, domu ietērpšanu vārdos viņš uzskata par savu aicinājumu.
Pilnu rakstu lasiet 23. novembra numurā.
