Daugavpils Universitātes studentes Jūlija Kasecka un Darija Čaplinska pēc pašu iniciatīvas īsteno unikālu projektu – apceļo Latgali un vāc informāciju par visiem tradicionālo konfesiju dievnamiem reģionā.
Sākotnēji ideja radās kā veltījums Latvijas simtgadei, taču vēlāk jaunietes saprata, ka tas ierobežo viņu ieceri, jo tā ir daudz plašāka un nav vienreizēja, valsts jubilejai veltīta akcija. Būtībā tas ir vērienīgs ilgtermiņa projekts, kuram ir liela vēsturiska, novadpētnieciska un zinātniska vērtība.
Jūlijai un Darijai ir tikai divdesmit gadi, un sākumā ir pat grūti noticēt, ka viņām ir tik nopietnas ieceres, taču šāda reakcija jaunietes nepārsteidz un uztver to filozofiski. Jūlija un Darija ir patiesā daudznacionālās un daudzkonfesionālās Latgales „seja” – krieviete un latviete, pareizticīgā un katoliete, pirmajā brīdī šķiet tik atšķirīgas, taču lieliski saprotas, dara vienu darbu un izvirza kopīgus mērķus. Turklāt viņas iepazinās pavisam nesen – pirms pusgada.
Jūlija ir daugavpiliete, DU studē vēsturi, uzskata sevi par cietokšņa fani. Darija atbraukusi no Ludzas novada, apgūst fizioterapeites specialitāti. Meitenes saka, ka viņām nebija vēlēšanās doties uz ārzemēm tūlīt pēc skolas. „Gribējās palikt šeit un kaut ko darīt, lai gan aizbraukt, droši vien, ir vienkāršāk. Ārzemēs ir svešatne, cita mentalitāte,” viņas uzskata.
Dievnamus cēla vietējie iedzīvotāji
Jūlijai un Darijai visbiežāk jautā – kam jums tas vajadzīgs? „Mums nav vienaldzīgs Latgales kultūrvēstures pieminekļu – dievnamu, vēsture un liktenis. Baznīcas celtniecībā kopš senseniem laikiem piedalījušies vietējie iedzīvotāji, tas ir viņu darbs un ieguldījums vēsturē, un mēs uzskatām, ka tas ir jāsaglabā un jānovērtē,” viņas skaidro.
Ideja radās, pateicoties projektam „100 Latgales pilskalni”, arī tos pēta entuziasti, publicē atskaites par ceļojumiem sociālajos tīklos un apvienojot domubiedrus. Toreiz, kad Darija un Jūlija vēl tikai plānoja savu projektu, sākotnēji bija ideja, ka tie būs simts dievnami, taču braucienos noskaidrojās, ka Latgalē ir daudz vairāk baznīcu un ir liela vēlēšanās apmeklēt tās visas.
Meitenes izvēlējās četru tradicionālo konfesiju – katoļu, pareizticīgo, luterāņu un vecticībnieku dievnamus. Pirmajā braucienā viņas devās uz Kārsavas novadu, kur pilsētas nomalē atrodas skaista koka ēka - Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca, bet centrā, viens otram blakus, - koka un ķieģeļu katoļu dievnams. Pirmajā braucienā Jūlija un Darija apmeklēja 16 baznīcas.
Katrā braucienā bija papilnam pārsteidzošu atklājumu. Piemēram, atbraukušas uz Baltinavu, meitenes nevarēja atrast luterāņu dievnamu. Noskaidrojās, ka „baznīca” ir vienstāva ēka, kuru rotā uzraksts „Veikals”. Dievnams uzcelts padomju laikos, bet tagad ēka atkal pieder luterāņu draudzei. Jūlija un Darija gribētu atjaunot vēsturisko taisnīgumu un uzstādīt plāksni, ka šeit bijis dievnams.
Pilnu rakstu lasiet 30. novembra numurā.
