„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+2.0 °C
apmācies

Saeimas deputāti apsprieda Latgales vajadzības

Diskusijā piedalījās Saeimā ievēlētie politiķi, LTRK pārstāvji un uzņēmēji // Foto: Aleksandrs Rube

30. novembrī Daugavpilī notika Saeimā ievēlēto deputātu tikšanās ar Latgales uzņēmējiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem. Šajā pasākumā bija slēgtā un publiskā daļa, kurās puses vienojās par galvenajiem punktiem Latgales reģiona attīstībā.

Diskusijās piedalījās Ilga Šuplinska un Juris Rancāns („Jaunā konservatīvā partija”), Mārtiņš Bondars („Attīstībai/Par!”), Janīna Kursīte („Kam pieder valsts”), Inga Goldberga („Saskaņa”) un Edmunds Teirumnieks („Nacionālā apvienība”). Tikšanās moderatore – LTRK padomes locekle Inga Zemdega-Grāpe.

Apkopojot apspriešanas rezultātus, tika pieņemts lēmums valsts līmenī strādāt šādos virzienos:

  1. ES struktūrfondu izmantošanai jābūt cieši saistītai ar plānošanas reģioniem. Reģioniem ir jāsaņem pienācīgs Kohēzijas fonda finansējums;
  2. jāpārdomā Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) regulējums, kas nodrošinātu tās konkurētspēju un piesaistītu biznesu no dažādām Eiropas un pasaules vietām. SEZ piedāvājumiem jābūt pievilcīgākiem, nekā standarta iespējas biznesmeņiem Baltijas valstīs un Polijā;
  3. Daugavpils lidostas ideja nav aizmirsta. Tās īstenošanai jau ir sagatavoti dažādi projekti. Deputāti uzstāj, ka jāizstrādā ekonomiskais pamatojums – tas jāizdara jau nākamajā gadā. Tiek gaidīts, ka tam tiks piešķirta atsevišķa aile Latvijas budžetā. Politiķi uzsver, ka tas jādara 2019. gadā, jo tuvojas beigām ES fondu plānošanas periods;
  4. Darba spēka deficīts jārisina, vienkāršojot likumdošanu darba devējiem, piemēram, virsstundu darba jautājumos;
  5. Iepirkumu likums ir jāpārskata par labu reģioniem – jāatjauno reģionālie iepirkumi. Pašlaik vietējās pašvaldības bieži vien ir spiestas kaut ko iepirkt Rīgā, nevis no vietējiem uzņēmējiem.

Daugavpils lidosta un ceļš uz Rīgu

Tiekoties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tika apspriesti satiksmes jautājumi, Daugavpils nozīme Latgales biznesa kartē, mājokļi darbiniekiem, kuri tiek uzaicināti uz pilsētu (speciālistu deficīts) un citas aktuālas problēmas. Taču ne visas tēmas tika iztirzātas pilnībā. Žurnālisti nesaņēma atbildi uz jautājumu par atvieglojumu perspektīvām par elektroenerģiju uzņēmējiem, kuri savu biznesu ir pārcēluši uz SEZ. Šo jautājumu komentēja tikai I. Šuplinska, kura uzsvēra, cik svarīgi ir atcelt OIK (obligātā iepirkuma komponente) – valdībai jāveltī visi spēki darbam šai virzienā.

Plašāku atbildi saistībā ar Daugavpils lidostas strīdīgo projektu sniedza Inga Goldberga. Viņa atzīmēja, ka šīs idejas apspriešana un atbalsts visaugstākajā līmenī ir liels solis uz priekšu, jo līdz šim runa bija tikai par pašvaldības iniciatīvu. Lai gan agrāk izskanēja replikas, ka reāli ir izveidot lidostu, kuru varētu izmantot gan militārais, gan civilais transports, „Saskaņas” deputāts uzskata, ka var iztikt arī bez militārās nozares.

Inga Goldberga: „Lidostu Daugavpilī var uzbūvēt arī bez militāristiem”

Drosmīgas domas diskusijā pauda Dagdas novada domes deputāts Raimonds Nipers. Viņš atzīmēja, ka, risinot citus jautājumus, jāpadomā arī par normālas satiksmes ieviešanu maršrutā Rīga—Daugavpils. Braucot ar mašīnu no galvaspilsētas uz Daugavpili (vai otrādi), ceļā jāpavada četras stundas, savukārt Eiropā šādus attālumā pa ātrgaitas automaģistrālēm  var paveikt 1,5—2 stundās. Viņš izteica viedokli arī par Latvijas nodokļu sistēmai acīmredzamu un nepatīkamu faktu – aizvien vairāk uzņēmēju savas firmas reģistrē ārvalstīs (Igaunijā, Lietuvā, Polijā). Tādējādi valsts attīstība tiek ievērojami apgrūtināta – tam piekrita arī vairākums klātesošo politiķu un LTRK pārstāvju.