Sventes pagasta iedzīvotājai Lūcijai Kaļiņinai decembris ir 90 gadu jubilejas mēnesis, bet nākamgad aprīlī abi ar vīru Georgiju atzīmēs arī 65 gadu kāzu jubileju. „Par visu esmu pateicīga Dievam un ģimenei,” teic Lūcija.
Uz darbu - jaunā kleitā
Lūcija dzimusi brīvā Latvijā. Vecāki saimniekojuši turpat Sventes pagastā uz savas zemes ar četrām gotiņām, lai izskolotu un izaudzinātu trīs bērnus. Diemžēl brālis un māsa jau ir mūžībā. „Pāri visam bija darbs, palīdzējām vecākiem. Es mācījos skolā Gorbunovkā. Vasarā atbrauca ciemos draudzenes no pilsētas. Pa dienu ravējām kartupeļu un biešu dobes, bet pēcpusdienā spēlējāmies un peldējāmies. Mūsu rotaļas noritēja Daugavas krastā. Peldēt gan neiemācījos,” atminas Lūcija.
Tad sākās karš, un, kā teic Lūcija, bērnības sauli aizklājuši baiļu mākoņi. Atbraucēji no pilsētas stāstījuši, ka notika uzlidojumi, bruka ēkas, daudz mirušo. Iepretim Lūcijas vecāku mājai otrpus Daugavas atradās lidlauks, bērni vērojuši, kā pacēlušās un nolaidušās vācu lidmašīnas. Kad tuvojās fronte, ģimene pārcēlās pie radiem un atgriezās 1945. gadā. Tēvs saremontēja māju, priecājās, ka būs katram pa istabai, taisījās pirkt jaunas mēbeles. Taču, vāciešiem atkāpjoties, sarkanās armijas uzlidojumā māja nodega. Ģimene apmetās pirtiņā, pēc tam pārcēlās pie tēva tantes, dzīvoja pieci cilvēki vienā istabā. Lūcija sāka strādāt par telefonisti Sventes pasta nodaļas rokas apkalpes telefonu centrālē. „Mamma bija saglābusi kleitas viņas draudzene tās pāršuva. Visi teica, ka eju uz darbu jaunās kleitās,” stāsta Lūcija.
Kad tika ieviesta vienota sakaru sistēma, Lūciju iecēla par pasta nodaļas priekšnieces vietnieci (vecajā pasta ēkā šodien atrodas vecmāšu-feldšeru punkts). Reformas notika visos laikos arī mazajās pasta nodaļās, saka Lūcija. Viņa aizgāja strādāt uz Sventes skolu (šodien tā ir viesnīca „Sventes muiža”) par lietu vadītāju jeb grāmatvedi, rēķināja algas skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem. Vēlāk tika reformētas arī skolas, optimizācija notika arī Sventē. Lūcija aizgāja uz sovhoza kantori, kur līdz pensijai nostrādāja par kasieri.
Pilnu rakstu lasiet 11.decembra numurā.
