Ebreju kalendārā vieni no iecienītākajiem svētkiem ir Hanuka. Tos svin astoņas dienas, šogad svētki risinājās no 2. līdz 10. decembrim.
Hanuka jeb Gaismas svētki saistīti ar Jeruzalemes Templi un nozīmē – Dieva Nama iesvētīšana. 70 gadus pēc pirmā Tempļa sagraušanas tika iesvētīts otrais Templis. Kad pēc Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem jūdeja nokļuva grieķu varas pakļautībā, ķēniņi pret Templi attiecās ar cieņu un sūtīja turp dāvanas. Maķedonijas Aleksandru ebreju vēsturē atceras kā ķēniņu, kas ar sevišķu cieņu attiecās pret ebreju tautu un tās tradīciju. Attieksme pret Templi krasi izmainījās Antioha IV Epifāna valdīšanas laikā. 169. gadā p.m.ē., atgriezdamies no Ēģiptes, viņš iebruka Tempļa teritorijā un konfiscēja dārgos Tempļa priekšmetus. Pēc diviem gadiem viņš apgānīja altāri, un pārvērta Tempļa ēku par Zeva templi. Uz trīs gadiem tika pārtraukta Tempļa kalpošana. Tā tika atjaunota 164. gadā p.m.ē. pēc tam, kad Jūda Makaveja vadībā tika ieņemts Tempļa kalns. Taču Hanuka svētki tika ieviesti vairāk par godu brīnumam, kas notika ar eļļas krūku. Notika tā, ka pēc uzvaras iegājuši sagānītajā Templī, viņi tur atrada tikai vienu virspriestera aizzīmogotu rituāli šķīstu krūku ar olīvu eļļu. Ar to pietika, lai Tempļa Menora degtu tikai vienu dienu. Bet kad aizdedzināja gaismekli notika brīnums: uguns dega astoņas dienas, līdz tam laikam, kamēr netika pagatavota jauna šķīsta eļļa. Tādēļ par godu šim brīnumam tā laika gudrie noteica šos svētkus svinēt astoņas dienas.
Lai atgādinātu par gaišajiem svētkiem un pastāstītu par to galvenajām tradīcijām, Krāslavā un Kalkūnos notika ebreju kultūras vakari „TUM balalaika”. Vēsturnieks, novadpētnieks, muzeja „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” direktors Josifs Ročko pastāstīja Hanuka svētku vēsturi. Ebreju cīņu par savu brīvību un neatkarību viņš salīdzināja ar Atmodu Latvijas vēsturē.
Pasākumā uzstājās klezmeri – mūziķi no Viļņas „Rakija Klezmer Orkestar”. Klezmeri ir ebreju muzikanti, kuri spēlēja ielās, kāzās, bērēs un tautas svētkos. Klezmeris bija arī Dāvids Stroks, slavenā komponista Oskara Stroka tēvs. Spēlējot kādās kāzās, viņš iepazinās ar savu nākamo sievu. Skanot aizraujošām melodijām, Indras Laimes muzeja vadītāja Ilona Kangizere rīkoja ebreju deju meistarklasi. Viena no tām – hora hadera – simbolizē ebreju atdzimšanu un apvienošanos, tāpēc to dejo, sadodoties rokās. „Desertā” visus svētku dalībniekus gaidīja rotaļas un cienasts – virtuļi ar ķiršu biezeni, kurus izcepa Daugavpils ebreju kopienas sociālās darbinieces Riva Urjutova un Inna Sturkoviča.
Pasākums notika, pateicoties Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju centra atbalsta programmai. Svētkus organizēja biedrība „Cilvēka attīstības centrs”, „Kalkuna Nova” un „Arayn”. Izņemot Krāslavas un Daugavpils novadu, projektā piedalās arī Daugavpils.
