Eglainiete Anna Rubļevska saka, ka viņai Latvijas simtgades gads bija īpašs, jo viņas mīļā Eglaines skola svinēja 80 gadu jubileju. Svētkos daudzi absolventi atzinās, ka viņa ir skolotāja uz mūžu. „Latvijas nebūtu, ja nebūtu skolotāju. Viņi nostiprina tos darba tikuma, godīguma un mīlestības pamatus, kurus ieliek ģimene. Viņi dod jaunas zināšanas, kas noderēs skolēnam turpmākajā dzīvē,” atzīst skolotāja.
Liepas izaugušas milzīgas
Eglaines skolā aizsteigušies 45 Annas Rubļevsas dzīves gadi. Pēc Ziedukalna pamatskolas (tagadējais Rēzeknes novads) absolvēšanas viņa devusies uz Rēzeknes pedagoģisko skolu, jo tā bija vienīgā izglītības iestāde, kas atradusies gandrīz pie pašām mājām. Toreiz 17-18 km attālums šķita kā mazs ceļa gabaliņš, sevišķi, ja ej vai brauc kopā ar labākajiem draugiem, turklāt 120 rubļu stipendija lauku bērnam bija kā debessmanna, teic skolotāja.
Viņa pēc četriem studiju gadiem saņēma pamatskolas skolotājas diplomu un tika nosūtīta strādāt uz Raudas skolu toreizējā Ilūkstes apriņķī. Bet 1953. gadā Annu no Raudas mazās skolas zirga ragavās atveduši uz lielo Eglaines skolu. Viņa atminas, ka liepu aleja bijusi viņas augumā, bet šodien tie jau ir milzīgi koki. Būdama sākumskolas skolotāja, Anna centusies būt stingra, lai bērni aizietu no skolas ar lielu zināšanu pūru, mācētu domāt, analizēt, spriest. Viņa mācīja bērniem matemātiku, latviešu valodu, literatūru, ar viņiem kopā sportoja, dziedāja, zīmēja, darināja rokdarbus. Ja kādam skolēnam mācības padevās grūtāk, Anna Rubļevska vadīja papildus stundas.
Dzīvo līdzi absolventu gaitām
Skolotāja nav skaitījusi, cik skolēnus ir palaidusi lielajā dzīvē, taču joprojām dzīvo līdzi absolventu gaitām. Latvijas Republikas Proklamēšanas svētkos esot skatījusies Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas ceremoniju, kurā apbalvoja viņas audzēkni, šobrīd Latvijas Katoļu baznīcas vadītāju, Rīgas arhibīskapu - metropolītu Zbigņevu Stankeviču. „Viņš bija labs, sirsnīgs skolēns. Man bija 30 bērni klasē. Un viņi visi bija labi,” atminas skolotāja.
Jāiestarpina, ka skolotāja darbu izvēlējusies arī viņas meita un dēls, turklāt mazdēls studē DU par sporta skolotāju.
Anna pieļauj, ka šodien skolotājam ir divtik vairāk darba, turklāt viņiem jābūt nomodā par vispārcilvēciskām vērtībām, jo bērni TV un internetā sasmeļas daudz negatīvas un nederīgas informācijas. Anna ir lakoniska: „Kad atnācu strādāt, Eglaines skolā latviešu plūsmā mācījās 520 bērni, bet otrajā stāvā mācījās krievu plūsma, vismaz 200 skolēni. Darbojās pamatskolas Ludvikovā, Ilzē, Šēderē, Gorbunovkā, arī kolhozā „Pobediteļ”, kur strādāja viena skolotāja ar 4 apvienotajām klasēm. Pēc tam visi bērni devās uz Eglaines skolu. Skolā darbojās liels koris, bet pagasta kultūras namā - teātris un liels deju kolektīvs, kuru vadīju es. Taču izglītību reformēja visos laikos.
Pilnu rakstu lasiet 21. decembra numurā.
