Uz Dzeltenās cūkas nesto veiksmi 2019. gadā cer daudzi, taču tā visvairāk, iespējams, ir nepieciešama tieši cūkkopjiem. Pagājuši četri gadi, kopš Dienvidlatgalē pirmo reizi konstatēts Āfrikas cūku mēris un, kā liecina statistika, mājas cūku skaits vismaz šī reģiona novados krities. Kamēr citi dzīvo šaubās, vai cūkas likvidēt, bet citi jau pārorientējušies, Latgalē joprojām ir cūkkopji, kas nozarei redz perspektīvu.
„Vēl nesen man teju ikviens ieteica – likvidē cūkas. Pāris sivēnmātes arī nodevu, bet pēc tam ienāku tukšajā fermā un kļūst žēl,” Krāslavas novada Aulejas pagasta saimnieces Rudītes Lipšānes pieredze liecina, ka cūkkopība nav nodarbošanās, no kuras viegli atteikties. Īpaši smagi bijis divus mēnešus, kad saimniecība atradās trešās kategorijas karantīnas zonā ĀCM dēļ, kas nozīmē, ka lopus nedrīkstēja ne tirgot, ne izvest no saimniecības. Tā kā cūkkopība nav vienīgā nozare, kurā specializējas z/s „Līva”, jautājums, vai cūkas likvidēt, šo pēdējo četru gadu laikā aktuāls šķitis vairākas reizes. „Kamēr šaubījos, palaidu garām iespējas, kādu laiku vienu fermu turēju ciet. Bailes nepāriet,” saimniece atsaucas arī uz uzticamu darbinieku trūkumu laukos un bažām, vai tie būs pietiekami rūpīgi biodrošības noteikumu ievērošanā.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece norāda, ka šobrīd cūkgaļas cena Eiropas tirgū ir katastrofāli kritusies arī citu iemeslu dēļ – ĀCM nesen konstatēts Beļģijā. Cūkgaļas cenas ES, piemēram, šī gada oktobrī bija par 5,4% zemākas nekā pērn attiecīgajā laikposmā. Saimniecībām, kas nodarbojas ar ciltsdarbu, tiek sniegts atbalsts.
Visu rakstu lasiet 28. decembra numurā.
