Šēderiete Dzintra Ozola pagājušā gada nogalē tika sumināta Ilūkstes novada čaklāko zemes kopēju ballē, jo viņa viena no pirmajām 1991. gadā atgriezās dzimtajā pagastā no Salaspils, lai izveidotu z/s „Burtnieki” un saimniekotu uz tēva zemes.
Ģimenes darbs
„Man jau nav par ko sūdzēties. Nu ir tas zemnieka darbs ar garozu, bet man ir zeme, divas meitas un divi dēli. Es centos, lai visi iegūst labu izglītību. Marija ir absolvējusi Saules skolu un Daugavpils Universitāti, pēc tam aizbrauca uz Angliju, kur izstrādā interneta lapas. Vija (arī viņai ir augstākā izglītība) strādā darba aizsardzības jomā. Kamēr dēli bija maziņi, vienam nopirku zemes gabalu, pēc tam arī otram, tā pieradināju viņus pie laukiem. Kad abi sāka art, ecēt, turēt lopus, viņiem ļoti iepatikās būt par saimniekiem. Jānis (viņam ir mājas amatnieka un vetārsta palīga izglītība) ar ģimeni tur piena govju fermu, bet Dzintars (viņš pabeidzis Rīgas Tehnisko vidusskolu, strādā par elektriķi) saimnieko gaļas šķirnes govju saimniecībā. Abi dzīvo netālu,” priecīga Dzintra.
Kā izpaužas zemnieka zemes un darba mīlestība? „Burtnieku” saimniece novērojusi, ka Dzintars var pakasīt aiz auss jebkuram milzīgam bullim, un, ienākot aplokā, visi 50 lopiņi steidzas viņam pretī. Ja nebūtu mīlestības, dzīvnieki neuzvestos tik draudzīgi, uzsver Dzintra. Tāpat arī Jānis var neskaitāmas stundas pavadīt pie slimas gotiņas, līdz tā izveseļojas.
Dzintra un dēli raksta modernizācijas projektus, bet, saņemot ES naudu, pērk jaunus traktorus un aprīkojumu.
„Burtnieku” saimniece joko, ka nodarbojas ar fizkultūru. Pati skrien slaukt govis. Saimniecībai ir iegādāts vaislas bullis, jo govis (saimniece lolo 8 lopus) tiek apsēklotas ar mērķi audzēt gaļas jaunlopus, kurus vēlāk, jau 6--8 mēnešus vecus, pārdod izsoļu namā Neretā. No turienes Dzintras izaudzētie lopi tiek aizvesti uz Turciju, Lietuvu vai Poliju u.c. valstīm. Stāsta Dzintra: „Viens tāds bullītis dod peļņu vidēji 600--700 eiro. Dažiem šķiet, kas tas ir -- audzēt lopiņu 6--8 mēnešus. Bet, kad teliņš piedzimst, viņš jāpieliek pie govs pupa tā, lai lops neuzsit zilu aci ne tikai teļam, bet arī tev. Pavasarī jaunlopus ielaižu aplokā, un sākas fizkultūra. Ieraugot mani, telēni lec katrs uz savu pusi kā blusas, lai gan ir izsalkuši pēc mātes piena. Kamēr tu viņus noķer un pieliec pie mātes pupa, esi pilnīgi slapjš. Vēlāk gan viņi pierod pie kārtības.”
Dzintra audzē arī vistas, sivēnmāti un sivēnus, jo, kā teic saimniece, kad mīļie sabrauc Ziemassvētkos vai kādā svētdienā tāpat vien, pašas pagatavota aukstā gaļa vai pīrāgi garšas ziņā ir galvas tiesu labāki par veikalā pirktajiem.
Pilnu rakstu lasiet 15. janvāra numurā.
