„Esmu ļoti laimīgs cilvēks. Man ir draudzīga, mīloša ģimene, kas par mani rūpējas,” teic ilggadējā Daugavpils skolotāja Ņina Stupāne, kurai 17. janvārī apritēja 90 gadi.
Satikt viņu mājās var visai reti, jo arī savā cienījamajā vecumā sirmgalve nesēž uz vietas – ikdiena paiet, aktīvi darbojoties pensionāru dienas centrā, satiekot draudzenes un tuviniekus.
Ģimenes paspārnē
Sirmgalve ar elegantu rokas kustību piekārto savas sniegbaltās matu šķipsnas un pārlapo kalendāru ar ģimenes fotogrāfijām, ko viņai jaungadā dāvājis mazdēls Andrejs. Par katru fotogrāfiju viņa stāsta ar lielu sirsnību un lepnumu: „Re, te ir mans jaunākais dēls Aleksandrs, vedekla Žanna, mazbērni Andrejs un Elīna, labākā draudzene Roza… Es nekad nepalieku viena,” saka jubilāre. Arī šonedēļ viņai sveicēju netrūkst – ieplānots koncerta apmeklējums, svinēšana ar draudzenēm un ģimeni.
Lai arī kopš 1995. gada Ņina ir atraitne, viņa nejūtas vientuļa, lielākoties pateicoties savai ģimenei. Vecākais dēls Valdis ar ģimeni dzīvo Rīgā, viņam ir divi dēli Aleksandrs un Viktors un trīs mazbērni. Jaunākais dēls Aleksandrs ar ģimeni dzīvo Daugavpilī, abi ar sievu strādā medicīnas jomā.
Kopš Daugavpilī pirms 15 gadiem izveidots pensionāru dienas centrs, Ņina tajā pavada vai ikdienu. „Nevar taču neiet, ja tas atrodas blakus mājām. Esmu tajā gluži vai pierakstījusies,” jautri teic sirmgalve. Viņa apmeklējusi visus iespējamos pulciņus, pat dejojusi valsi un fokstrotu, mācījusies izgatavot mākslīgos ziedus, apguvusi zināšanas par ārstnieciskajiem augiem un
jaunākajām modes tendencēm. „Arī tagad vēlēšanās kaut ko darīt nav mazinājusies, es mīlu dzīvi un cilvēkus, gribu visu zināt, vienīgi ķermenis netiek līdzi. Pašlaik apmeklēju fizioterapijas nodarbības un dārzkopju pulciņu,” teic jubilāre. Dārza darbi ir viņas vaļasprieks kopš jaunības. Savulaik viņas vīram kā augstskolas pasniedzējam savulaik iedalīts zemes gabals Križos, tur viņa joprojām pavada dārza sezonu, rušinoties vagās, kopjot siltumnīcu un ziedus. Te izaug visdažādākie dārzeņi, pērn padevusies lieliska ķirbju raža. Kartupeļus vietumis iedēstījusi, lai būtu dekors dārzam, taču no katra stāda sanāk arī ievākt bumbuļus kārtīgai maltītei.
Dzimusi zemnieku ģimenē
Pavadīt laiku pie dabas esot viņai asinīs. „Esmu dzimusi zemnieku ģimenē. Lai arī vecākiem bija tikai 12 ha zemes un tēvam bija vien četru klašu izglītība, viņš bija īsts lauksaimnieks, abonēja žurnālus, bija agronomu biedrībā,” stāsta sirmgalve. Viņas bērnība aizritēja toreizējā Viļakas apriņķī, Šķilbēnu pagastā.
Skolas gaitas uzsākusi sešu gadu vecumā, nosēdēt stundās bijis grūti, ātri sajutās nogurusi. Tā kā mācījusies kopā ar direktores meitu, abām bijis ļauts parotaļāties direktores kabinetā.
Pilnu rakstu lasiet 18. janvāra numurā.
