Daugavpils domes Izglītības pārvaldes (IP) preses konferencē 11. janvārī tika prezentēta vispārizglītojošo izglītības iestāžu attīstības jaunā stratēģija, kura paredzēta nākamajiem septiņiem gadiem.
IP pārstāvji informēja, ka stratēģijas galvenais mērķis ir izglītības kvalitātes paaugstināšana. Jo tad, ja tiks ievērots šis nosacījums, tika arī saglabāts valsts finansējums vidusskolām. Izglītības kvalitāte katrā vidusskolā tiks noteikta ar indeksa (OCE) palīdzību, kuru nosaka, veicot sarežģītus aprēķinus. Tiks ņemta vērā gada atzīme, atzīme centralizētajos eksāmenos un citi rādītāji. Gadījumā, ja skolai šis indekss būs zems, Izglītības un zinātnes ministrija dos iespēju to atbalstīt pašvaldībai.
Speciālisti pastāstīja, ka mūsdienu skolēnus izlutinājis jēdziens „nauda seko skolēnam”. Rezultātā, absolvējot pamatskolu ar vājām sekmēm, viņi turpina „īsināt laiku” vidusskolā jo saprot, ka izglītības iestādei viņi ir svarīgi. Lai no tā izvairītos, IP pieņēma lēmumu noteikt kritēriju uzņemšanai vidusskolā, - devītās klases eksāmenos vidējā balle nedrīkst būt zemāka par 5. Turklāt desmitā klase skolā tiek izveidota, ja tajā ir ne mazāk kā 22 skolēni.
Šo jauninājumu ieviešanas rezultātā, visdrīzāk, pilsētā vairs nebūs dažu vidusskolu, toties pieaugs tieši vidusskolas izglītības kvalitāte. IP vadītāja Marina Isupova atzīmēja, ka nedrīkst aizmirst, kāpēc ir nepieciešama vidējā izglītība, - tas ir pamats turpmākajām mācībām, studijām augstskolā. IP speciālisti jau tagad lūdz gan vecākus, gan skolēnus, gan skolotājus veikt kopīgu darbu – rūpīgi apsvērt, vai turpināt mācības vidusskolā vai arī, piemēram, izvēlēties kādu no profesionālajām izglītības iestādēm.
Atbildot uz jautājumu, vai skolu „dzīšanās” pēc kvalitātes koeficienta neveicinās tādus faktorus kā nepamatota atzīmju paaugstināšana, tirgošanās ar centralizēto eksāmenu atbildēm utt., IP Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka teica, ka šādas taktikas rezultātā zaudētāji būs tikai bērni. Nepamatoti paaugstinot atzīmes, skolas iedzen audzēkni savdabīgā slazdā, no kura vidusskolā jau būs grūti izlauzties. Savukārt centralizēto eksāmenu pārbaudes sistēma ir gana objektīva un aizsargāta, tāpēc šeit nav jābažījas, ka pārbaudītāji varētu būt ieinteresēti.
Runājot par izglītības saturu jaunajā stratēģijā, tad šajā ziņā, tāpat kā agrāk, liela uzmanība tiks veltīta kompetenču pieejai, pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās u.c. Savukārt audzināšanas darbā skolās arī turpmāk liela vērība tiks veltīta bērnu līdera īpašību, patstāvības utt. attīstīšanai.
Arī turpmākajos gados tiks īstenota programma „Skolas soma”, kas tika ieviesta, gatavojoties Latvijas simtgadei. Tās ietvaros bērniem arī turpmāk būs iespēja labāk iepazīt dzimto novadu un visu valsti.
