Daugavpils Latviešu kultūras centrs un Tautas tērpu centrs SENĀ KLĒTS ar izstādi „MAN DEVIŅI RAIBI BRUNČI” aicina aplūkot un iepazīt latviešu tautas tērpa vienu no krāšņākajām sastāvdaļām – brunčus. Tie ir vieni no būtiskākajiem Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu atšķirību raksturotājiem. Parasti tieši brunči ir tā tērpa sastāvdaļa, kura dod nosaukumu visam tautas tērpam. Brunči var būt vienkrāsaini, svītraini, rūtaini un rakstaini.
Muzeja krātuvēs glabājas brunči galvenokārt no 19.gadsimta 2.puses, kad bija liela brunču auduma krāsu, rakstu un materiālu daudzveidība. Darinot brunčus, svarīgi saglabāt ne tikai seno brunču krāsu ziedu un svītru ritmu, bet arī to aušanas tehnikas un šūšanas īpatnības.
Brunču audumiem izmantotas dažādas aušanas tehnikas, bet visvairāk lietoti pamatsējumi: vienkārtnis, trinītis un atlass. Goda brunčus darina no audumiem, kas austi linu vai kokvilnas diegu velkos ar vilnas dzijas audiem. Ikdienas valkāšanai brunči austi arī tikai no lina vai pakulu diegiem. Latgalē, kur linu audzēšana bija plašāk izplatīta kā pārējā Latvijā, arī goda brunčus darināja no linu auduma. Vairums brunču šūti, sīki sakrokojot vai saliekot audumu platākās vai šaurākās ielocēs. Brunču platums atkarīgs no materiālajām iespējām. Goda brunči šūti kuplāki - no 2,5-6 m gara auduma gabala, kur auduma platums ir brunču garums. Vēl 19.gs. sākumā bija paradums valkāt vairākus brunčus. Apakšā vilka linu vai pavalkātus brunčus, bet virs tiem - goda brunčus. Vairāku brunču valkāšanu uzskatīja par turības pazīmi, to saistīja ar bagātu dzīvi.
Latvijas etnogrāfisko novadu tautastērpu brunču izstāde „Man deviņi raibi brunči...” tiks atklāta 1. februārī pl. 13.00 Vienības nama Mazajā zālē (Rīgas 22a).
Izstāde būs aplūkojama darba dienās no pl. 9.00 līdz 17.00. Ieeja bezmaksas.
