Klajā nācis latgaliešu autores Egitas Kancānes debijas stāstu krājums “Syltuo mola”, kurā apkopoti daļēji autobiogrāfiski bērnu piedzīvojumu stāsti par notikumiem Vārkavas puses Andiņu ciemā laika posmā no 1989. līdz 1990. gadam. Grāmatas redaktore ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Lidija Leikuma, māksliniece – Ilze Dušele, grāmatas izdevējs – biedrība “Latgolys Studentu centrs”.
Stāsti krājumā “Syltuo mola” atklāj svarīgākos notikumus mazas meitenes dzīvē no 1989. gada pavasara līdz 1990. gada pavasarim. Stāsti ir sižetiski saistīti viens ar otru un pakāpeniski parāda bērna pasauli, kurā dzīvot ir ļoti aizraujoši, kaut arī ne vienmēr viegli. Andiņu ciemā, kur dzīvo stāstu galvenie varoņi, bērni piedalās raudzībās, kāzās un bērēs, iepazīstas ar gucuļiem, strādā kolhoza graudu kaltē, vēro, kā pieaugušie brūvē alu, rok kartupeļus, vāc sienu, cep asinsdesas un spēlē kārtis. Bērni mācās dzīvot, iesaistoties pieaugušo aktivitātēs, kā arī laiku pa laikam izdomā savas – piemēram, dodas bīstamā ekspedīcijā pāri pārplūdušam Kalupes ezera līcim pēc vizbulītēm vai meklē teliņus, kuri uz Andiņu kūtīm atskrien no Kalupītes. Parasti bērniem ļauts vienkārši būt un dzīvot, vērot un saprast, brīnīties un augt, taču reizēm, kad lietas mēdz notikt pavisam nepareizi, pieaugušie dusmojas un izdomā aizliegumus. “Citiem bērni kā bērni, tikai mums velnēni,” viņi šad tad klaigā.
20. gadsimta 80. un 90. gadu mijai raksturīgās politiski ekonomiskās situācijas vēsmas Latvijā nepaiet garām arī Andiņu ciemam. Kā norāda redaktore L. Leikuma: “Stāstos varam pabūt ne pārāk senos, bet no mūsdienām jau ļoti atšķirīgos apstākļos, kad bija rindas un laba soma vai audekla gabals skaitījās liels deficīts, kad vasarā bērni piepelnījās kaltē, algu saņemdami kolhoza kantorī [..]. Tas bija arī Baltijas ceļa laiks! Laiks, kad tie, kuri bija atgriezušies no Sibīrijas, varēja sākt dzīvot, kur grib, kad atkal netraucēti varēja iet uz baznīcu (tie, kam tā vēl bija svarīga), svinēt Ziemassvētkus. Un latgaliskā runa bija vēl stipra, tāpēc ka ar konkrētu vietu stiprāk saistījās.”
Grāmatas ievadā publicēts redaktores L. Leikumas priekšvārds ar valodnieciska rakstura komentāru par grāmatā izmantoto Dienvidlatgales iedzīvotāju valodu, jo stāstos Andiņu ciema ļaudīm raksturīgajā latgaliešu valodā “satiekas” ne tikai Vārkavas, Kalupes, Nīcgales un Līvānu izlokšņu, bet arī krievu, lietuviešu, poļu un vācu cilmes vārdi.
Grāmatas nosaukumam ar nolūku izvēlēts vecmāmiņas pūra vārdu salikums “syltuo mola”, kas tulkojumā no latgaliešu valodas nozīmē “dienvidi” un kalpo kā visa krājuma vadmotīvs, kā arī simboliski norāda gan uz Dienvidlatgali kā stāstu galveno norises vietu, gan uz autores centieniem parādīt mazu Latgales ciemu un tās iedzīvotājus kultūrsavpatības un savstarpējās bagātināšanās kvalitātē.
Grāmata tapusi, pateicoties Latgales reģiona attīstības aģentūrai, A/S “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Stāstu krājumu var iegādāties Jāņa Rozes grāmatnīcās, internetveikalā taiseitslatgola.lv, veikalā “O!Marta” Daugavpilī un grāmatnīcā “Liesma” Rēzeknē.
