Pašvaldību reakcija, saņemot Valsts kontroles revīziju ieteikumus, atšķiras, un lielā mērā labās prakses izplatīšanās saistīta ar to, vai ieteikumiem seko, piemēram, kaimiņi. Savus novērojumus par to, cik taupīgi vai izšķērdīgi dzīvo pašvaldības, Valsts kontrole pastāstīja, 13. februārī viesojoties Preiļos.
"Pēc Valsts kontroles "uzlidojumiem" parasti šķiet, ka viss ir sagrauts, tāds ir stils," tā par Valsts kontroli (VK) pērn Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” izteicās nu jau bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis. Pēcāk viņš iestādes vadībai par šo izteikumu atvainojās. Kritiku un pārmetumus VK pastāvīgi saņem arī no Latvijas Pašvaldību savienības. Tajā pašā laikā notiek arī pozitīva sadarbība, un VK pārstāvji atzīmē, ka gandrīz 90% no revīziju ieteikumiem tiek ieviesti.
Pērn VK bija pievērsusies izglītības tēmai – tika revidēta pedagogu mērķdotāciju sadalīšana un skolēnu pārvadājumi pašvaldībās. Pētot skolotāju atalgojumu, secināts, ka atšķirīga pieeja ir ne tikai dažādās pašvaldībās, bet arī pašvaldību izglītības iestādēs. Nav izcelti konkrēti kritēriji, kādos gadījumus tiek piešķirtas piemaksas, kādos -- prēmijas, kā rezultātā naudas līdzekļi tiek dalīti, balstoties uz subjektīviem spriedumiem. Šajā ziņā akmeni var mest arī Izglītības un zinātnes ministrijas lauciņā – tā kā datus par skolēniem pašvaldībām jāiesniedz līdz 5. septembrim, un tikai tad ministrija rēķina mērķdotācijas, pedagogi informāciju par savu darba algu (par ko tiks maksāts, cik liela tā būs) ik gadu uzzina tikai oktobrī. Birokrātiskā sloga mazināšanai VK rekomendē atteikties no tā, ka skolotāju darba slodze nedēļā ir 30, nevis 40 stundas.
Visu rakstu lasiet 18. februāra numurā.
