Februārī septiņdesmit gadu jubileju nosvinēja Daugavpils reģionālās slimnīcas radioloģe diagnoste un aktīva Baltkrievu kultūras centra dalībniece Zinaīda Siliņa.
Viens no Zinaīdas tēva argumentiem, atrunājot meitu pievērsties, viņaprāt, vieglprātīgajai aktrises profesijai, bija apgalvojums, ka mediķa profesija ir godājama. „Neviens tev netraucē dziedāt un dejot, arī strādājot par ārsti,” teica tēvs. Savulaik viņš, Zinaīdai nezinot, iesniedza viņas dokumentus Vitebskas Valsts medicīnas institūtā. Pārsteidzoši, taču ģimenē par ārstiem kļuva visi -- gan brālis, gan Zinaīdas māsa saistījuši savu dzīvi ar medicīnu un guvuši šajā jomā lielus panākumus.
„Mums teica, ka šeit strādā laba daktere, palīdziet!” dažkārt saka pacienti, un Zinaīdai Siliņai tā ir viena no labākajām balvām visus gadus, kopš viņa strādā rentgenoloģijā. Z. Siliņa stāsta, ka viņai palīdz „nejaukais” raksturs – viņa visu dara ļoti rūpīgi. „Ja būšu pamanījusi kaut visniecīgākās izmaiņas, nelikšos mierā, pārbaudīšu, analizēšu, līdz nonākšu līdz pareizajai diagnozei,” saka Zinaīda. Strādājot medicīnā, šī dakteres Siliņas īpašība daudzkārt glābusi cilvēkiem dzīvību. Darba gados izveidojusies arī īpaša nojauta. Zinaīda stāsta, ka, piemēram, pēc plānveida pārbaudēm uzņēmumos padomju laikos vajadzēja izskatīt milzumdaudz rentgenuzņēmumu, un viņa, tos pētot, kāda cilvēka plaušās ievēroja vissīkāko plankumiņu, tādējādi glābjot viņa veselību.
Visu rakstu lasiet 8. marta numurā.
