Jūnijā aprit 125 gadi kopš rakstnieka Leonīda Dobičina dzimšanas, kura bērnība saistīta ar Daugavpili, toreizējo Dvinsku. L. Dobičins ir vienīgais rakstnieks, kurš veltījis Daugavpilij plašu prozas darbu. Romānu „N pilsēta” literāti dēvē par XX gadsimta sākuma Dvinskas dzīves enciklopēdiju.
Pieminot Leonīdu Dobičinu
Leonīda Dobičina darbus un viņa biogrāfiju sāka pētīt uzreiz, kad tas kļuva iespējams, -- pārbūves periodā. Pirms tam viņš bija kritis nežēlastībā, L. Dobičinu darbus asi kritizēja, piekarinot tiem „formālisma” birku. Formālisma metode padomju literatūrzinātnē kopš 20. gadu sākuma tika kritizēta un šis termins tika uzskatīts gandrīz vai par lamuvārdu. Tādēļ rakstnieku piemeklēja traģisks liktenis – 1936. gada marta beigās Ļeņingradas Rakstnieku savienībā bija notikusi diskusija “par cīņu pret formālismu un naturālismu” literatūrā, šīs diskusijas laikā rakstnieks tika ārkārtīgi asi, daudzpusīgi un nežēlīgi kritizēts. Pēc šādas nevaldāmas vajāšanas Leonīds Dobičins, kas tolaik jau bija pārcēlies uz Ļeņingradu, pazuda bez vēsts. Ka rakstnieks nomira un kur ir viņa atdusas vieta, nav zināms.
Daugavpilī L. Dobičina darbi pirmo reizi bija pieejami padomju laikos, taču tikai pateicoties tam, ka tos drukāja un izplatīja neoficiāli (ārzemēs rakstnieka darbi tika izdoti). 1988. gadā Daugavpils avīzē „Krasnoje Znamja” tika publicēts viens no pirmajiem rakstiem„Leonīda Dobičina atgriešanās”. Interesi par rakstnieku rosināja arī Josifs Brodskis, kurš vienā no savām intervijām nosauca viņu par labāko XX gadsimta pirmās puses krievu literātu.
Kopš 1990. gada par rakstnieka piemiņas saglabāšanu un viņa darbus izpēti rūpējās Daugavpils Universitātes Krievu literatūras katedra (pašlaik – Rusistikas un slāvistikas katedra), rīkojot „Dobičina lasījumus”. Pēdējo reizi lasījumi notika pirms trim gadiem ikgadējo „Slāvu lasījumu” ietvaros. Katedras vadītāja profesore Anna Stankeviča atzīmē, ka to noteica fakts, ka L. Dobičina darbu klāsts nav īpaša plašs. „Par viņa radošo darbību, darbu poētiku daudz kas jau ir pateikts,” saka A. Stankeviča, „lai atgrieztos pie Leonīda Dobičina, ir jāpaiet laikam.” Taču rakstnieks joprojām atrodas vietējo literatūrzinātnieku redzeslokā, jo periodiski tiek atklāti un pētīti jauni materiāli par viņu. Piemēram, literatūras un mākslas žurnālā „Zvezda” (Sanktpēterburga) šogad bija publicēta L. Dobičina sarakste.
Visu rakstu lasiet 31. maija numurā.
