Pulcējoties pirts meistariem un zāļu zinātājiem, Višķos aizritēja otrais Latvju pirts un zāļu festivāls. Stāstot un bez maksas piedāvājot izbaudīt dažādas pirts procedūras, organizatori apņēmušies kliedēt stereotipus par pirtī iešanu un veicināt, lai pirts pakalpojumu sniegšana kļūst par legālu profesiju.
Lai pirtī nepaliktu slikti
„Svarīgi ir panākt, lai cilvēks jūtas labi ne tikai pēc iziešanas no pirts, bet arī atrodoties tajā,” pēc šīs atziņas vadās pirtnieks un SPA meistars Jānis Zustrups. Latviešiem raksturīgajās pirtīs, pirmkārt, ir jāiet, lai dziļi sasildītos, tādējādi stiprinot imūnsistēmu. To nevar jaukt ar saunas procedūru, karsēšanās un strauja atdzesēšanās raksturīga ziemeļu tautām. Tādējādi tiek trenēta sirds un asinsvadu sistēma, taču to gan var darīt tikai vesels cilvēks.
Visbiežāk problēmas, kas rodas, nepareizi ejot pirtī, saistītas ar galvas pārkarsēšanu un skābekļa trūkumu. „Nevajag sevi piespiest -- pirts nav sacensība. Citādi var sev nopietni nodarīt pāri,” uzsver J. Zustrups. Tā kā vidēji cilvēks pirtī var izsvīst no 1,5 līdz 3 litriem šķidruma, padzerties, kad radusies sajūta, ka organisms to prasa, ir ieteicams, taču nedrīkst pārspīlēt un pārpildīt kuņģi ar ūdeni. Līdzi uz pērtuvi vislabāk ņemt siltu ūdeni vai vieglu zāļu tēju, savukārt, lai nepārkarsētu galvu, uz lāvas vajag novietot arī trauku ar vēsu ūdeni, ar ko atvēsināt galvu, saslapinot pieri un deniņus vai noskalojot ar to seju. „Pirtī ir svarīgi karsēt kājas un dzesēt galvu. Galva ir vienīgais, jo var pārkarsēt,” uzsver pirtnieks. Cepure nav iedarbīgs palīglīdzeklis, tāpēc vislabāk uz lāvas atrasties guļus stāvoklī. Ja pērtuve ir par mazu, kājas var likt siltā ūdens vanniņā.
Visu rakstu lasiet 14. jūnija numurā.
