2016. gadā veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka aptuveni 4000 kilometru vietējo valsts autoceļu nav stratēģiskas nozīmes un to apsaimniekošanu valsts būtu gatava uzticēt pašvaldībām. Taču pašvaldības šos ceļus nesteidz pārņemt. Pērn no aktuālajiem 4000 km pašvaldības pārņēmušas vien 14 km. Satraukumu par gaidāmo reorganizāciju ceļu apsaimniekošanas jomā ir pauduši arī vairāki lielie zemnieki, kas ir iegādājušies jaudīgu tehniku savu lauku apstrādei, kam ir svarīgi, lai ceļš būtu pietiekami plats un kvalitatīvs. Viņi nav pārliecināti, ka pašvaldības no valsts pārņemtos ceļus spēs uzturēt atbilstošā kvalitātē.
Reorganizācijas mērķis – ceļu uzturēšanas līmeņa uzlabošanās
VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange “Latgales Laikam” atzina, ka izmaiņu vietējo valsts autoceļu apsaimniekošanā mērķis ir panākt to uzturēšanas līmeņa uzlabošanos, lai esošo naudas līdzekļu ieguldīšana šajos ceļos notiktu pēc iespējas kompetentāk, lai lēmumu pieņemšana būtu pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, kas šos ceļus izmanto.
Daudzās attīstītās valstīs vietējie valsts autoceļi ietilpst vietējo vai reģionālo pašvaldību atbildības sfērā. Eiropā ir valstis, kurās valsts administrē tikai 2--4% no valstī esošajiem autoceļiem. Latvijā šis rādītājs ir virs 25%. Latvijā ir vairāk nekā 70 000 km autoceļu uz 64 000 kvadrātkilometriem. Vidējais ceļu blīvums Latvijā ir līdzīgs kā vidēji Eiropā. Taču atšķirība ir tā, ka gan iedzīvotāju blīvums, gan arī viņu ienākumu līmenis ir stipri vien mazāks.
Visu rakstu lasiet 28. jūnija numurā.
