Valentīns Zlidnis (1939--2010) ir Krāslavas novada kultūras vizītkarte, uzskata krāslavieši. Viņi sava novadnieka devumu iemūžināja piemiņas istabā, kas ierīkota Krāslavas pils staļļa bēniņos.
Slēpes un slidas stāsta par trenera gaitām
Pilsētas svētku ietvaros 18. jūlijā durvis vēra Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Mākslinieka Valentīna Zlidņa darbnīca”. Ienākot pagalmā, paveras skats uz senās ēkas ķieģeļu sienu, kuru rotā mākslinieka Ivo Folkmaņa metāla glezna, kas veidota pēc V. Zlidņa gleznas “Noskaņa”, un uzraksts „Valentīna Zlidņa darbnīca”. Turpat pagalmā, kur mākslinieks rīkoja izstādes, izvietotas viņa gleznu kopijas. Bet, kāpjot pa kāpnēm, var iepazīties ar mākslinieka dzīves ceļu.
Arī mākslinieces Mairitas Folkmanes dizains jeb telpu iekārtojums ir stāsts par mākslinieku. Pie griestiem un sienām piestiprinātās slēpes un slidas liecina, ka Valentīna Zlidņa dzīve bija saistīta ar sportu. Pēc augstskolas absolvēšanas 1962. gadā V. Zlidnis strādāja Krāslavas Bērnu un jauniešu sporta skolā. Viņš bija pirmais slēpošanas treneris daudziem pazīstamiem Latvijas sportistiem – četrkārtējam pasaules čempionam triatlonā Anatolijam Ļevšam, biatlonistiem Jurim Kokinam, Pēterim Sardiko un daudziem citiem. Jau studējot Latvijas Fiziskās kultūras institūtā, viņš atrada laiku arī citai tikpat mīļai nodarbei -- zīmēšanai. To apliecina pie sienām piestiprinātie mātes un tēva attēli un pašportrets. 1961. gadā notika Valentīna pirmā akvareļu izstāde Latvijas valsts fiziskās kultūras institūtā, pēc tam 1962. gadā viņš ieguva pirmo vietu Rīgas augstskolu studentu un vidējo mācību iestāžu audzēkņu akvareļu izstādē. No 1964. gada līdz mūža beigām Valentīns Zlidnis piedalījās vairākās pašdarbības mākslinieku izstādēs Rīgā, četrās Vissavienības pašdarbības gleznotāju izstādēs Maskavā un vienā no tām ieguva 2. pakāpes laureāta diplomu. Notika vairākas personālizstādes Rīgā, Krāslavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Dagdā un citviet. Valentīns ir piedalījies arī starptautiskajās mākslinieku izstādēs Anglijā, Vācijā u.c. Par to stāsta paša mākslinieka afišu, avīžu rakstu, skaņuplašu veidotās tapešu sienas fragments.
Visu rakstu lasiet 19. jūlija numurā.
