Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 20. septembris
Piektdiena
Ginters, Guntra, Marianna
+9.0 °C
daži mākoņi

Eiropas fondu nauda -- tām pašvaldībām, kas spēj sadarboties un domāt ilgtermiņā

Pirms pāris nedēļām Latvijas medijos lepni parādījās ziņa, ka augstāko ierēdniecības amatu Eiropas Komisijā ieguvusi jeb ģenerālsekretāra pienākumus turpmāk pildīs latviete Ilze Juhansone. Par to, cik būtisku lomu Eiropas Savienībā (ES) spēlē ierēdņi, „Latgales Laiks” vaicāja Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietniekam Normundam Popenam. Viņš atzīst, ka nākamajā ES budžeta periodā būtu jāiekļauj konkrētākas vadlīnijas, kā rīkot sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus vai uzlabot energoefektivitāti ēkās, lai valsts vai pašvaldības lēmums apzināt finansējumu nestu ieguvumus ilgtermiņā.

Savu darba vietu, EK Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorātu, N. Popens pielīdzina ministrijai, vērtējot, ka kolēģe Ilze tagad kļuvusi par tādu kā „Valsts kancelejas” vadītāju EK. Ierēdne ne vien koordinēs darbu, bet arī pārstāvēs EK citās ES institūcijās, tātad savā ziņā diktēs dienas kārtību. „Mans galvenais pienākums šobrīd ir nodrošināt, lai 300 miljardi tiktu reāli investēti visā Eiropā,” saka N. Popens, „kopā tās ir 290 programmas, no tām 70 ir pārrobežu sadarbības programmas.” Šobrīd rit saspringts darbs, jāpabeidz iepriekšējā periodā iesāktais un jāsāk jauno programmu izstrāde. Īpašu uzmanību N. Popens velta pilsētpolitikas, teritoriālās politikas veidošanas un sociālās iekļaušanas kompetenču centra vadīšanai. Tas nozīmē veicināt sadarbību starp dažādām pašvaldībām – laukiem, pilsētām, mazpilsētām, piekrastes teritorijām, pierobežas teritorijām gan iekšēji dalībvalstīs, gan starp tām. „Mūsu galvenais partneris ir valsts, bet centrālajai pārvaldei atgādinām, ka mūsu galvenais kritērijs ir sadarbība starp pašvaldībām,” uzsver ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks.

Viena no EK uzstādītajām prioritātēm ir reģionālo atšķirību izlīdzināšana. Un Latvija šajā ziņā nemaz nav sliktākais piemērs ES dalībvalstu vidū, daudz mazāk attīstīti reģioni ir Rumānijā un Polijā. Savukārt uzņēmējdarbība nākamajā plānošanas periodā vēl izteiktāk būs atbalstāma tieši kopā ar atbalstu inovācijām. „Atbalstām dažādas slimnīcu, skolu reformas dažādās valstīs, tas viss ir pareizi, bet daudz izšķirošāk, veicinot reģionālo attīstību, ir saprast, uz kā būvēt ekonomiku konkrētajā reģionā. Ja runājam par Latgali, tad loģiski, ka kultūrai un tūrismam caur inovācijām un ilgtspējīgu domāšanu ir lielāks potenciāls.” Tāpat šobrīd aktualizējies jautājums par to, kā noteikt prioritātes investīcijām veselības aizsardzībā. N. Popens atzīst, ka daudz ir ieguldīts slimnīcu infrastruktūras sakārtošanā, dažādu preventīvu projektu organizēšanā, bet trūkst zināšanu, kā jaunās iespējas izmantot. Līdzīga situācija vērojam izglītības nozarē, pašvaldības steigušas ieguldīt skolu ēku atjaunošanā, bet tikai tagad jāsākas reformai un, iespējams, skolu nāksies slēgt.

Visu rakstu lasiet 9. augusta numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.