Lai mazinātu Pierīgas pārākumu ekonomiskajā attīstībā, reģionos jāstiprina centri jeb pilsētas, kam ir potenciāls radīt pievilcīgu vidi investoriem. Tas ir tikai viens no principiem vīzijā, ar ko Ministru kabineta vadītājs, premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) jau desmito mēnesi vada valsti. Asākās vārdu apmaiņas, sastādot valsts budžetu 2020. gadam, palikušas aiz muguras, tāpēc premjers uz preses konferenci aicināja reģionālo mediju pārstāvjus, lai gan ar skaitļiem, gan tēlainās izteiksmes līdzekļiem pastāstītu par iecerēto.
Budžets bez nodokļu celšanas
Uzstādījums, ar ko premjers, sastādot budžetu, visvairāk lepojas – netiks celti ienākumu nodokļi. Tā esot ierastās prakses maiņa, kad nodokļus izvēlēts celt, lai varētu atļauties segt kādus konkrētus izdevumus. Galvenie ieguvēji tam būšot uzņēmēji, kas gan vērtē, ka nodokļu sistēmu nepieciešams pārskatīt, taču nevis izmaksu spiediena dēļ, bet gan ilgtermiņa vīzijas veidošanai. Vienlīdzīguma un vienkāršības veicināšana būtu kritēriji, pēc kā Finanšu ministrija un valdība vadītos, piedāvājot izmaiņas nodokļu sistēmā 2021. gadam. Lai uzņēmēji varētu sagatavoties jaunajai kārtībai, tos Saeimai būtu vēlams apstiprināt līdz pavasara sesijas beigām, atvēlot pusgadu adaptācijai. Vienīgās izmaiņas šajā sfērā – augstāks neapliekamais minimums (līdz 300 eiro), kas nozīmē mazāku nodokļu slogu zemāko algu saņēmējiem.
„Politiski esam vienojušies, tagad notiek budžeta precizēšana. (..) Ja viss ritēs raiti, tad līdz valsts svētkiem Saeima varētu pieņemt budžetu arī otrajā, galīgajā lasījumā.”
Visu rakstu lasiet 27. septembra numurā.
