Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 20. novembris
Trešdiena
Anda, Andīna, Vigo
+4.2 °C
apmācies

Kādās krāsās Latgali krāsosim pēc pašvaldību reformas

Vilnis Bulavs

Sarkani zaļa vai zaļi sarkana – tā reģionu iekrāso vēlēšanu rezultātu atspoguļojums gan pēc Eiroparlamenta, gan Saeimas un arī pašvaldību vēlēšanām. 13. Saeimas sasaukumā abas šīs partijas („Saskaņa” un ZZS) palikušas opozīcijā, tātad  lēmumus pieņem, tai skaitā administratīvi teritoriālu reformu virza, citu “krāsu partijas”. Kā šī politiskā ietekme izmaina Latgales “krāsojumu”, skaidri zināsim tikai pēc pašvaldību vēlēšanām pēc vairāk nekā pusotra gada, bet reforma panākusi to, ka priekšvēlēšanu panikā dažai labai pašvaldībai pamats dzīvot ir jau šobrīd.

Reģionālā reforma, vietējo pašvaldību reforma, administratīvi teritoriālā reforma. Pirms desmit mēnešiem to kā jaunā Ministru kabineta prioritāti izvirzīja koalīcijas partijas, taču ne valdības deklarācijas dokumentā fiksētie īsie tās ieviešanas termiņi, ne Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par!”) solījumi dižu satraukumu neradīja.

Viss mainījās aprīļa sākumā. Trīs mēnešu garumā VARAM diedzētā valdības prioritāte bija sagaidījusi pavasari, taču tieši tad no desmit gadus ilgā ziemas miega pamodās arī pašvaldības. Karstajā vasaras sākumā daudzas vietvaru domes steidza rīkot iedzīvotāju aptaujas (jāatzīmē, ka šur tur „par un pret” iniciatīvas nāca no pašiem iedzīvotājiem). Vasaru Latvijas laukos steidza izbaudīt arī ministrs Juris Pūce, izbraukājot valsti krustām šķērsām jeb konsultējoties ar pašvaldību deputātiem. Augusta beigās ministrija noslēpumaini deva ziņu, ka izmaiņas kartē būs. Izrādījās, izmaiņas ieviestas par godu vēl vienai pašvaldībai Pierīgā.

Rudenī reforma nokļuva Ministru kabinetā. Valdības gaiteņos tā piedzīvoja inkubāciju – koalīcija vienojās par trīs republikas nozīmes pilsētu perināšanu. Lai gan līdz šim citas pozīcijas partijas “Attīstībai/Par!” ministra iecerēto īpaši nebija komentējušas, kā šī priekšlikuma iniciatori pieteicās Nacionālā apvienība un KPV LV. Rūpi par kādu citu reformas aspektu, otrā līmeņa pašvaldībām, uzturējusi Jaunā Konservatīvā partija. Atšķirībā no saviem oponentiem, Zaļo un zemnieku savienības, kas vienā balsī ar Latvijas Pašvaldību savienību runā arī par otrā līmeņa pašvaldībām, viņiem pievilcīgas šķiet “plānošanas reģionu bāzes”.

Tagad reforma pārstādīta no valdības uz Saeimu. Bargā ziema tur solās iestāties pēc 7. janvāra, tas ir datums, līdz kuram varēs iesniegt priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu  likumprojektam, ja nākamnedēļ tas tiks atbalstīts pirmajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtas 16 bažīgu pašvaldību vēstules, bet partiju disciplīna nostrādāja, deviņi pozīcijas pārstāvji komisijā nobalsoja “par”.

VARAM, Ministru kabinetā un Saeimā notiekošais varētu šķist tāls, bet pašvaldību autonomija no valsts pārvaldes Latvijā nav nemaz tik liela. Arī politiski – Latgalē četras no 21 pašvaldības vada vēlētāju apvienības pārstāvji (tajās, kur iedzīvotāju skaits mazāks par 5000), kam izteiktas politiskās piederības var arī nebūt, bet vairums pašvaldību priekšsēdētāju ir kādas nacionālā līmeņa partijas biedri. Administratīvi teritoriālā reforma veicinājusi politiskās ietekmes spēļu decentralizāciju no Rīgas uz reģioniem. Līdz ar to nelielā panika pašvaldībās, kas parasti novērojama ik pēc četriem gadiem dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, tagad var ieilgt divu gadu garumā.

“Attīstībai/Par!”, Jaunā Konservatīvā partija, KPV.LV – tās ir 13. Saeimā jaunās ievēlētās partijas, kam savu pārstāvju Latgales pašvaldību domēs nav. Tikmēr opozīcijas -- “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības -- biedri vai vismaz sadarbības partneri valda teju visās Latgales pašvaldībās. “Saskaņas” pārstāvis ir pašvaldības vadītājs abās reģiona republikas pilsētās un Viļānu novadā, bet Zaļās un zemnieku savienības pārstāvis – Krāslavas, Ilūkstes, Līvānu, Riebiņu, Balvu, Kārsavas, Ciblas un Ludzas novadā.

VARAM piedāvājumā iestrādās arī ievēlējamo deputātu skaitu jaunajās, apvienotajās pašvaldībās, kas paredz valstī kopumā iedzīvotāju pārstāvju skaitu vietējā pārvaldes līmenī samazināt par 909 deputātiem. Tas būs jūtams arī Latgalē, kur septiņas no deviņām pašvaldībām atbilstu zemākajai kategorijai. Piemēram, pašreizējā Preiļu novada domē ir 15 deputāti, Vārkavas novada domē -- deviņi, Aglonas novada domē – deviņi, Riebiņu novada domē – 15. Tā kā jaunajā, apvienotajā novadā dzīvotu mazāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju, Preiļu novada dome atbilst šai zemākajai kategorijai – tas nozīmē, ka deputātu skaits apvienotajā četru pašvaldību teritorijā samazināsies no 49 līdz 15. Un, piemēram, 10 no 15 Riebiņu novada domes deputātiem vietvarā ievēlēti no “Latvijas Zaļās partijas” vai “Latvijas Zemnieku savienības” saraksta.

Vēl atsevišķās Latgales pašvaldībās darbojas Saeimā neiekļuvušās “Latvijas Reģionu apvienības” pārstāvji. Jāatzīmē, ka viņi vēl pirms Zaļo un zemnieku savienības izplatīja ziņu, pilnu ar kritiku pret iecerēto reformu. Tagad gan entuziasms norimis un daži “Latvijas Reģionu apvienības” biedri pievērsušies karjerai citā jomā.

Varētu domāt, ka pieredzējušākajām valdības partijām, “Jaunajai Vienotībai” un “Nacionālajai Apvienībai”, ir savi pārstāvji reģionos. Kurzemē un Vidzemē tā varbūt arī ir, bet ne Latgalē. “Nacionālā Apvienība” (kā atsevišķa partija, nevis partiju apvienība) pārstāvēta tikai Rēzeknes pilsētas domē. Savukārt tas, kā “Jaunā Vienotība” savu elektorātu pulcē caur “Latgales partiju”, ar ko noslēgts sadarbības līgums, ir atkarīgs no “Latgales partijas” pārstāvjiem katrā pašvaldībā. To atspoguļo kaut vai pērn notikušo 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti – vairāk nekā citiem “Jaunajai Vienotībai” izdevās savākt balsis tikai Preiļu novadā un kaimiņos -- Vārkavas novadā. Turpretī Daugavpils “Latgales partija” dzīvo savu dzīvi – šeit “Jaunā Vienotība” nav topā. 

Arguments, ka ekonomiskajai augšupejai novadā nepieciešams attīstības centrs, šķietami pagaisis, kad pieņemts lēmums Rēzeknes un Daugavpils novadu ar pilsētu to ģeogrāfiskajā centrā neapvienot. Tas kārtējo reizi apliecinājis – ekonomiskie pieņēmumi zaudē nozīmi, kad rodas kādas bažas. Par ko koalīcija nobažījusies? Par politisko pārstāvniecību pašvaldībās.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.