Šonedēļ kļuvis manāmi aukstāks, un daudzi daugavpilieši jau parūpējušies par siltumu – vairākas dzīvojamās mājas ir pieslēgtas apkures sistēmai. Savukārt masveida pieslēgšana, kā parasti, notiks tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra būs zemāka par 8 grādiem.
Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma vadītājs Jevgeņijs Oļenovs skaidro, ka savlaicīga apkures pieslēgšana ir pareiza rīcība, jo, kad kļūs pavisam auksti, mājokļi jau būs iesiluši un sausi. Rezultātā agrā pieslēgšana atmaksāsies, bet vēlā pieslēgšana var radīt lielākus izdevumus, jo siltummezgliem uzreiz būs jānoregulē augsta temperatūra. Jāņem vērā, ka māju siltummezgli strādā automātiskā režīmā, tiem uzstādīta precīza temperatūra saskaņā ar mājas iedzīvotāju kopsapulces lēmumu, tāpēc dažās mājās apkure var sākties agrāk, citās – vēlāk.
DzKSU atgādina, ka ir divi apkures pieslēgšanas veidi – iedzīvotāju pilnvarotā mājas pārstāvja iesniegums vai masveida pieslēgšana.
J.Oļenovs atzīmēja, ka šogad daugavpilieši īpaši aktīvi pieteicās apkures ierīču nomaiņai savā mājā, kopumā saņemti 525 iesniegumi (par 100 vairāk nekā pirms gada).
Arī uzņēmums „Daugavpils siltumtīkli” ir gatavs apkures sezonai, vasarā tas veicis vairākus svarīgus siltumtrašu un apkures ierīču remontdarbus. Valmieras ielā centrālajai siltumtrasei nomainīti 138 m cauruļvadu. Stropu un Ruģeļu katlu mājā uzstādīti stacionāri dīzeļģeneratori. Uzņēmums iegādājies pārvietojamo dīzeļģeneratoru, jo aizvien biežāk tiek atslēgta elektrība, par ko uzņēmums „Sadales tīkls” ne vienmēr informē siltumtīklus, turklāt TEC-1 būs divi ūdenssūkņu komplekti. Gaidot ES programmu atvēršanu, uzņēmums sagatavojis vairākus tehniskos projektus cerībā, ka izdosies saņemt ES līdzekļus. Viens no projektiem saistīts ar TEC-1 ēkas siltināšanu, otrs – ar centrālo siltumtrašu remontu pilsētas centrā (gandrīz 3 km), ko plānots veikt 2017. gadā. Turklāt nākamgad ieplānots vēl viens vērienīgs projekts – TEC-3 daļēja pāreja uz atjaunojamiem resursiem, noliktavas un jaunas ēkas celtniecība, kurā uzstādīs četras katlus ar kopējo jaudu 30 megavatstundas, kuri darbosies ar biomasu.
Visu rakstu lasiet 23. septembra numurā.
