Tiklīdz sāk kņudēt kaklā, iesāpas galva vai piemetas cita pēkšņa kaite, mēs pirmām kārtām steidzamies uz aptieku, kur farmaceits ieteiks kādu bezrecepšu medikamentu. Ir labi, ja aptieka ir tepat līdzās. Pilsētniekiem tāda iespēja ir, bet lauku ļaudīm ir jāmēro ceļš uz pilsētu, lai dabūtu zāles. Daugavpils novadā tikai divos pagastos joprojām darbojas aptieka, viena no tām ir Kalupē.
Lai arī ir pats gripas laiks, Kalupes aptiekā valda miers. Aptiekas vadītāja Eleonora Baika atzīst, ka lauku ļaudis rūdīti pret saslimšanām un ar gripu šogad īpaši neslimo. Taču apmeklētāju trūkums saistīts ne tikai ar iedzīvotāju stipro veselību, bet arī ar to, ka cilvēku apkārtnē paliekot arvien mazāk.
Viņa nopūšas, ka uzturēt lauku aptieku vairs neesot izdevīgi, ienākumi niecīgi, vairāk par minimālo algu nevarot atļauties. Aptieka ir uz izdzīvošanas robežas, jo medikamentu cenas aug, bet iedzīvotāju skaits un iespējas sarūk. Galvenokārt klienti ir kalupieši, jo kaimiņu pagastu iedzīvotājiem ir izdevīgāk ar sabiedrisko transportu aizbraukt līdz pilsētai. „Agrāk bija regulāra autobusu satiksme, pēc medikamentiem uz Kalupi brauca no Līksnas, Vaboles un Dubnas, pat no Preiļu puses,” atceras aptiekas vadītāja. Turklāt pilsētās aptieku tīkls varot piedāvāt atlaides, bet lauku aptiekām šīs iespējas ir ierobežotas.
Visu rakstu lasiet 14. marta numurā.
