Daugavpils novadā beidzamajā laikā noraidīti pieci projekti pierobežas sadarbības ietvaros. Teritoriju, kuras tagad var piedalīties tamlīdzīgos projektos, paplašināšana noveda pie tā, ka pašvaldības ar mazākiem resursiem tagad ir zaudētājas.
ES fondu nauda ir viens no nedaudzajiem līdzekļu saņemšanas veidiem, kas ļāva samērā stabili attīstīties pašvaldībām ar ierobežotiem resursiem (tostarp cilvēku), jo īpaši pierobežā.
„Mēs iesniedzām piecus projektus, taču neviens netika atbalstīts. Kāpēc tā? Ir paplašināta pierobežas sadarbības zona. Lietuvā tajā ietilpst Kauņa, bet Baltkrievijā – Minska. Pieaug konkurence, un mūsu projektiem ir grūtāk gūt atbalstu. Mēs saprotam, ka sadarbība ir iespējama ar tiem rajoniem un novadiem, kuri atrodas pie robežas,” pastāstīja Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska.
Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijās, kuras iekļautas paplašinātajā zonā, kopumā dzīvo vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku. Uz šī fona pat Daugavpils novadam, kurš teritoriāli ir viena no lielākajām Latvijas pašvaldībām, kļūst aizvien sarežģītāk piesaistīt finansējumu. Otrs faktors, kurš negatīvi ietekmē atbildi, iesniedzot projektus, ir tas, ka nav sava administratīvā centra.
Visu rakstu lasiet 31. marta numurā.
