Lieldienās Skrudalienas Dievmātes Patvēruma baznīcā notiks svētku dievkalpojums, Krusta ceļš, kuliču un ēdiena svētīšana. Šogad dievnams, kurš ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, svin 145. gadadienu.

Agrā pavasarī, kad kokiem vēl nav lapu, dievnams redzams no lielceļa. Augsto dzelteno zvanu torni var saskatīt jau no tālienes, tāpat kā bijušās Skrudalienas pamatskolas ēku. Pateicoties baznīcas pārziņa priestera Vladimira Osipova, draudzes vecākā Borisa Konošonoka un draudzes locekļu pūlēm senai koka dievnams darbojas, tiek remontēts un saglabāts nākamajām paaudzēm.

Tēvs Vladimirs rāda 1939. gadā izdoto S. Saharova grāmatu „Pareizticīgo baznīcas Latgalē”, kura  sarakstīta veckrievu valodā. Tajā vēstīts, ka pirmā baznīca Skrudalienā uzcelta 1800. gadā uz muižnieka Felkerzāma zemes īpašuma, sākotnēji tā darbojās kā 1769. gadā uzbūvētās Červonku Nikolaja baznīcas filiāle. Muižnieks nolēma nākotnē remontēt ne tikai dievnamu, bet arī tam piederošās būves. Diemžēl, viņa pēcnācēji atteicās no šiem pienākumiem, un, laikam ritot, baznīca sabruka un tajā vairs nevarēja noturēt dievkalpojumus. Taču draudze nevarēja palikt bez dievnama, un 1862. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas sākotnēji līdzinājās lūgšanu namam. „1872. gadā baznīcu pārbūvēja, uzcēla zvanu torni, uzlika kupolu un skārda jumtu,” rakstīts grāmatā. Kā liecina hronika, 1926. un 1937. gadā tika veikts baznīcas kapitālais remonts.

Visu rakstu lasiet 13. aprīļa numurā.