Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 21. novembris
Trešdiena
Andis, Zeltīte
-2.7 °C
daļēji mākoņains

Automātiskajam siltummezglam ir jāstrādā pastāvīgi

Pēdējās nedēļās Daugavpilī ir mainīgi laika apstākļi – dienā joprojām ir diezgan silts, bet naktī temperatūra noslīd zemāk par plus astoņiem grādiem. Daudzās mājās radiatori jau ir silti, bet dažviet, lai nebūtu jāsalst, jāslēdz elektriskais sildītājs un jāģērbjas biezākās drēbēs. Lai noskaidrotu, kā darbojas automātiskie siltummezgli, „Latgales Laiks” aicināja uz interviju firmas „AURA” valdes priekšsēdētāju inženieri Svjatoslavu Kazaku.

Viņaprāt, siltummezgli, ja runa ir par visu kompleksu, ir tikai viens no siltumapgādes posmiem. Ir jāiet uz priekšu, piemēram, jāveic māju apkures sistēmu renovācija (tāpat kā Imantas un Kandavas ielā). Saprotams, ka iedzīvotāji siltuma vērtību salīdzina naudas izteiksmē, bet to nedrīkst darīt. Kā iespējams salīdzināt apkures vērtību deviņdesmitajos gados, kad megavats maksāja 7,5 latus, un tagad, kad tas maksā aptuveni 40 latus?

Aprēķinos ir jāņem vērā siltuma patēriņš, vidējā gaisa temperatūra utt. Siltummezgli ļauj ietaupīt, pirmkārt, pārejas posmā – pavasarī un rudenī. Savukārt no decembra līdz februārim aprēķina slodze parasti sakrīt ar siltuma patēriņu. „Jāatzīmē, ka pati sistēma netaupa, samazināt patēriņu var tikai cilvēks. Kad cilvēki pārejas periodā – pavasarī un rudenī – ilgi neieslēdz automātiskos siltummezglus, domājot, ka viņi taupa, māja sāk atdzist. Princips „es vēlāk pieslēgšos, tātad – ietaupīšu” nedarbojas, jo, lai vēlāk sasildītu māju, būs jāpatērē vēl vairāk siltuma. Sienas atdziest un telpas kļūst aizvien aukstākas. Ja māja ir atdzisusi, lai tajā panāktu komfortablus apstākļus, 3—4 dienas jākurina gandrīz vai pastiprinātā režīmā,” pastāstīja inženieris.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra numurā.