Daugavpils Jēzus Sirds katoļu draudzes ticīgie ir ievērojuši sirmgalvi, kas neizlaiž nevienu Svēto Misi. Viņu nevar nepamanīt, - vienmēr smaidīga un labestīga, iznākusi klusu no zakristijas sāna durvīm, tikpat klusi ātriem solīšiem aiziet līdz dievlūdzēju soliem, apsēžas un iegrimst Dieva apcerē. Tā ir Veronika Ragauša. Šonedēļ viņa nosvinēja lielu apaļu dzīves jubileju, bet pati jubilāre uzskata, ka visvērtīgākie ir tie nepilnie 60 gadi, kas aizvadīti, kalpojot pie mariāņu tēviem.
Septiņus gadus Vereite (tā viņu mīļi sauc gan mariāņu tēvi, gan draudzes ļaudis) ir saimniece pie mariāņu tēviem Jēzus Sirds draudzē Daugavpilī. Veronika nekad nav ņēmusi algu, un šobrīd ar savu nelielo pensiju viņa cenšas atbalstīt baznīcu. Par šo uzcītīgo un pašaizliedzīgo kalpošanu Mariāņu kongregācija Veroniku Ragaušu ir apbalvojusi ar svētīgā Staņislava Papčinska medaļu nominācijā „Labdaris”, šo apbalvojumu ir saņēmuši tikai daži cilvēki pasaulē, starp viņiem ir arī Veronika Ragauša.
„Pateicos Dievam par visu. Ir labi būt Dieva kalponei. Dievs vienīgais cilvēkus mīl ar patiesu mīlestību,” tāda ir jubilāres atziņa, atskatoties uz ilgo kalpošanu baznīcā.
Visu rakstu lasiet 9. janvāra numurā.
