Daugavpils Valsts ģimnāzijas audzēkņiem šis mācību gads paliks atmiņā ar to, ka mācības nenotiek dzimtās skolas sienās, bet gan augstskolā, jo ģimnāzijas ēkā Cietokšņa ielā 33 drīzumā sāksies vērienīgi iekštelpu remontdarbi. Ģimnāzijas saime pārcēlusies uz Daugavpils Universitātes telpām, kuras skolēni ar studentiem dalīs vismaz gadu.
Pagaidām vēl netiek prognozēts, kad tieši ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā, lai gan būvdarbu līgumā noteiktais termiņš ir 13 mēneši.
Lielā pārcelšanās
Skolas direktore Gunta Mālniece stāsta, ka saskaņā ar projektu paredzēts izbūvēt un aprīkot dabaszinību laboratoriju, aprīkot mācību kabinetus ar moderniem IKT risinājumiem, izbūvēt sporta zāli, ģimnāzijas muzeja telpas, izremontēt sporta kompleksu un ēdnīcu, veikt kosmētisko remontu lielākajā daļā telpu, uzlabot ēkā situma un ventilācijas sistēmu, modernizēt elektroapgādes sistēmu, izbūvēt pacēlāju skolēniem ar īpašām vajadzībām. Tā kā ģimnāzija veic reģionālā metodiskā centra pienākumus, centra vajadzībām tiks iekārtoti divi kabineti. „Mūsu doma ir izveidot multifunkcionālu metodisko centru,” skaidro direktore. Līdz šim ēka gatavota būvdarbiem, taču tie sāksies vien pēc 15. septembra.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, bērni nedrīkst atrasties telpās, kur norit remonts, uzsver direktore, tāpēc nebija citas izejas, kā meklēt ģimnāzistiem citas „mājas”. Daugavpils Universitāte dāsni ļāvusi izmantot ģimnāzijai tik daudz telpu, cik tai nepieciešams mācību procesa nodrošināšanai. Pārcelties nācies ar visām mēbelēm un datoriem, turklāt tas paveikts pāris nedēļās. Ir lietas, kas vēl nav atgādātas, piemēram, dažos kabinetos trūkst interaktīvās tāfeles. Vienā no šādiem kabinetiem strādā latviešu valodas un literatūras skolotāja Ināra Žukovska. „Skatījāmies prezentācijas telefonos,” par atrasto risinājumu stāsta skolotāja.
Zvana vietā signāls skolotāju telefonos
„Jā, telpas ir citas, bet cilvēki jau ir tie paši,” saka I. Žukovska, kura ģimnāzijā strādā jau vismaz 15 gadus. Viņasprāt skolotājiem pārcelšanās lielākais izaicinājums bijis izvēle -- ko no gadiem uzkrātā ņemt līdzi uz universitātes telpām. Viņai tās, protams, bija grāmatas, taču atlasījusi vien pašu nepieciešamāko. Arī lielākā daļa ģimnāzijas bibliotēkas krājuma palikusi vecajā ēkā, līdzi atvesta lielākoties jaunākā, biežāk lasītā literatūra, tāpēc skolēniem biežāk nāksies meklēt grāmatas citās bibliotēkās un meklēt informāciju internetā. Skolotāja jautri piebilst, ka augstskolas gaiteņi ir garāki nekā ģimnāzijas ēkā, tāpēc vairāk jāstaigā. Taču šajos gaiteņos var sastapt iepriekšējo gadu ģimnāzijas absolventus, nu jau studentu lomā. Viņa ievērojusi, ka ģimnāzisti kļuvuši apzinīgāki, retāk kavē stundas.
Vienu lietu gan nevarējuši paņemt līdzi - skolas zvana sistēmu. Taču arī šai problēmai atrasts risinājums - 1. septembrī visi skolotāji saskaņoja laiku savos tālruņos un uzstādīja zvana signālu, lai tas vēstītu par stundas sākumu vai beigām.
Mainījies ir ne tikai zvana signāls, bet nedaudz arī tā skanēšanas laiks. Iepriekšējā viena 30 minūšu garā starpbrīža vietā pusdienām tagad atvēlēti divi 20 minūšu gari starpbrīži. Tomēr, lai arī tam vajadzētu samazināt rindu garumu, skolnieces Viktorija Locika un Luīze Tamara stāsta, ka izstāvēt rindu dažkārt nav iespējams. „Nav, kur apsēsties, jāstāv kājās. Tad jau nemaz vairs negribas ēst,” saka meitenes.
Skolēnu ēdināšana norit DU kafejnīcā, to, tāpat kā studentiem, nodrošina SIA „Latgales Optima”. Ģimnāzijas virtuves darbiniekiem gan tur vieta nav atradusies, bet Gunta Mālniece uzsver, ka gan pavārei, gan virtuves darbiniecei atrasts cits darbs. Lielākā daļa tehnisko darbinieku gan devušies līdzi uz universitātes telpām, ģimnāzijas apkopējas atbild par skolas vajadzībām piešķirto telpu uzkopšanu.
Savukārt jautājums ar sporta zāli joprojām nav atrisināts. Pagaidām, līdz rudens brīvdienām, ģimnāzisti sportos svaigā gaisā, nepieciešamības gadījumā izmantos arī universitātes manēžu, bet par tālāko viennozīmīgas atbildes vēl nav. Bez savas sporta zāles ģimnāzija dzīvo jau gandrīz gadu, jo mācības tajā apturētas pēc tam, kad sienā konstatēta plaisa. Nu sporta zālē notiks remonts, kura rezultātā tai jākalpo arī par sarīkojumu zāli, kur svinēt masu pasākumus.
„Skola nav ēka, skola ir gars”
„Ļoti neparasts šis mācību gads noteikti ir 7. klases skolēniem, kuri pie mums mācības uzsāk nevis skolā, bet universitātē,” atzīmē direktore. Viņasprāt galvenais ir tas, ka visa ģimnāzijas saime ir kopā, jo ne jau telpas rada māju un piederības sajūtu. Protams, ar lielu interesi tiek gaidīts, kā izskatīsies jaunās telpas pēc remonta, taču direktore uzsver: „Pats svarīgākais, lai norit mācību process, un tas ir izdevies.” Vēl īpašs prieks direktorei ir par pagājušā mācību gadā iegūto 5. vietu Ata Kronvalda fonda konkursā „Lielā Pūce” Lielo skolu kategorijā.
Uz jautājumu, vai atrašanās universitātē starp studentiem un augstskolas pasniedzējiem liek biežāk aizdomāties par nākotnes studijām, skolnieces Luīze un Viktorija pagaidām atbildēt nevarēja, taču jaunais mācību gads vēl ir tikai sācies.
Uzziņai
- Skola atvērta 1831. gadā kā pirmā vidējā valsts mācību iestāde krievu muižnieku, virsnieku un ierēdņu bērniem pilsētā, bet 1840. gadā uzsākta un jau nākamajā gadā pabeigta skolas ēkas būvniecība.
- 1921. gadā skola pārtop par Daugavpils Valsts vidusskolu, kurā mācības notiek latviešu valodā, tā kļuva par pirmo latviskās izglītības centru Daugavpilī. Skolas telpās darbojās arī divas pamatskolas klases, Latgales Tautas konservatorija, Daugavpils pedagoģiskais seminārs un komercskolas vakara nodaļa.
- Otrā pasaules kara laikā skolas telpas atradās karaspēka rīcībā.
- 1991. gadā notika piebūves pamatu iesvētīšana, taču līdzekļu trūkuma dēļ darbi bija jāpārtrauc, un tikai pēc pieciem gadiem tā tika pabeigta.
- 2004. gadā ģimnāzijai piešķirts Valsts ģimnāzijas statuss
