Krāslavas centrālā bibliotēka jau 70 gadus vairo mīlestību uz grāmatu. Nesen uz iestādes apaļās jubilejas atmiņu pēcpusdienu pulcējās Centrālās bibliotēkas kolektīvs.
Labs draugs lasītājiem
Valentīna Magidas, Krāslavas centrālās bibliotēkas vadītāja, atzīst, ka informācijas tehnoloģijas neizkonkurēs papīra formāta grāmatu un ka bibliotēka būs iecienīta kultūras un izglītības iestāde arī nākamajām paaudzēm. „Manā mūžā tikai divi lasītāji pārgājuši uz elektroniskajām grāmatām, pārējie ņem grāmatas no mūsu fondiem. Jaunākā grāmata internetā parādās vispirms par maksu, bet mūsu bibliotēkā tā ir par brīvu. Mēs jaunas grāmatas pērkam katru mēnesi. Paldies Krāslavas novada pašvaldībai, kura gan finansē grāmatas un presi, gan pakāpeniski atjauno datorus un mēbeles,” teica Valentīna.
Jaunieši, sevišķi studenti, bieži uzsver, ka nevar uzticēties interneta resursiem, jo ne visa informācija ir precīza vai patiesa, savukārt grāmatā lielākoties tiek publicēti pārbaudīti un pamatoti fakti, stāsta direktore.
Ja vecāki zināja ceļu uz bibliotēku, tad arī bērni mēro šo pašu ceļu, atzina Valentīna, stāstot par labo sadarbību ar Krāslavas un pagastu skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm. Ja bibliotēkā iegriežas pirmklasnieki, tātad bibliotekāru centieni atraktīvā veidā piesaistīt bērnus grāmatām nav bijuši veltīgi. Pateicīgākie lasītāji ir sākumskolas bērni, kuri ne tikai lasa skolas obligāto literatūru, bet arī piedalās Bērnu žūrijā. Bibliotēku apmeklē arī seniori, lai atrastu sirdij tīkamāko grāmatu un iesaistītos senioru skolas nodarbības.
Ņemot vērā Krāslavas novada daudznacionālo specifiku, bibliotekāri piesaka grāmatas dažādās valodās. Krāslavieši latgaliski gan lasa maz, atzina Valentīna, paužot šogad Latgales kongresā dzirdēto, ka pašiem latgaliešiem jārunā latgaliski mājās un skolā, jāmācās latgaliski lasīt un rakstīt.
Pēc direktores novērotā, lasītāji ir patrioti, jo izlasa visu, kas par Krāslavu rakstīts grāmatās vai presē. Tāpat bibliotekāri palīdz apmeklētājiem apgūt darbu internetā, lietot datorprogrammas. Uzrunātie lasītāji atzina, ka bibliotekāri ir ļoti zinoši un palīdz saņemt atbildes uz visiem jautājumiem vai sniegt vērtīgu padomu.
„Lasot apsedzos ar siltu segu, ieelpoju grāmatas reibinošo smaržu un iegrimstu sarunā ar autoru, viņa uzburtajiem varoņiem. Lasīšana ir svētlaimes brīži, iekrāsoti ar atziņām,” V. Magidas atklāja lasīšanas tradīciju.
Bibliotekāri - vispozitīvākie cilvēki
Aktīva lasītāja un bijusī bibliotekāre Viktorija Cimmermane pastāstīja, ka Krāslavas centrālās bibliotēkas kolektīvs vairo mīlestību uz grāmatu, ko savulaik iesējis tētis dakteris, kuram bija plaša personīgā bibliotēka. „Man ir 73 gadi, taču es joprojām uz bibliotēku eju ātrā solī, lai nenokavētu tikšanos ar grāmatu un kolēģēm, jo pati līdz pensijai strādāju par skolas bibliotekāri. Man patīk izziņu literatūra, detektīvi, psihologu padomu grāmatas. Mājas bibliotēkā sakrāti visi Agatas Kristi romāni, Deila Kārnegija darbi,” stāsta lasītāja.
Krāslavas centrālās un pagastu bibliotēku bibliotekāri ir ļoti talantīgi, saka Valentīna Magidas, kura pati labprāt izšuj krustdūriena gleznas, sedziņas, spilvenus, pēc tam dāvina tos mīļajiem, kolēģiem, draugiem.
Pateicoties omītei, tamborēšana ir Žanetas Moisejas sirdslieta, tāpēc bibliotēkas jubilejā viņa izstādīja gan vecmammas, gan pašas darinātos rokdarbus.
Lai uzšūtu oriģinālu kleitu, Olga Skerškāne pati izdomā fasonu un pagatavo piegrieztni, pēc kuras Krāslavā pazīstama šuvēja Antoņina Rožinska uzšuj ikdienas vai godu kleitu.
Lielo aizraušanos ar rokdarbiem apliecina diegu jeb simegrāfijas gleznas un rotaslietas no polimērmāla, kuras darinājusi Ināra Pauliņa.
Bet Viktorija Slesare saka, ka laika skrējienu apstādina, apgleznojot pudeles, tāpēc šo nodarbošanos reklamē citiem kā prātu izglītojošu un atpūtinošu.
Anna Bartuša, lai pārsteigtu kolēģus vai ģimeni, bieži cep tradicionālo biezpiena - ogu torti. Gan Annas, gan kolēģu pašceptās kūkas rotās arī pateicības pasākumu, kas notiks nākamā gada janvārī un kurā bibliotekāri sveiks lasītājus un sadarbības partnerus.
