Mūsdienās Gajoks ir diezgan kluss Daugavpils nostūris, kuru vietējā vara atceras ļoti reti. Nesen par mikrorajonu ieminējās pašvaldības aptieku kontekstā, taču vēlāk izlēma no tām atteikties. Par Gajoku runā kā par teritoriju bez bankomātiem un sabiedriskā transporta, vietu ar novārtā pamestu Daugavas krastu un graustiem. Savukārt Gajoka iedzīvotājus interesē aktuālākas problēmas.
Vēsture un pamestība
Daugavpilī galvenā uzmanība tiek veltīta cietokšņa atjaunošanai un attīstībai, tajā pat laikā Gajoks, kurš tāpat ir pelnījis gan uzmanību, gan Eiropas finansējumu, noveco un zaudē savu unikālo šarmu. Savukārt jaunajai paaudzei „vecā Daugavpils” ar Gajoku nemaz neasociējas. Taču tieši šim mikrorajonam savulaik bija viena no svarīgākajām lomām pilsētas kā reģionālā centra veidošanā.
Rajons sāka attīstīties XIX gadsimta vidū. Tā kā Gajoks atradās Daugavas tuvumā (vieta tirdzniecības kuģiem), daudzas pirmās rūpnīcas, fabrikas, kokzāģētavas un darbnīcas sāka darboties tieši šeit. Tiesa, upes tuvuma dēļ rajons bieži applūda, izcēlās arī ugunsgrēki. Gajoks pašreizējā izskatā saglabājies kopš pagājušā gadsimta vidus, lai gan no agrākās rosības, kas valdīja padomju laikos, gandrīz nekas vairs nav palicis. Savukārt „Baltā gulbja” – Daugavgrīvas cietuma tuvums vietējiem iedzīvotājiem pamatīgi bojāja nervus, jo īpaši deviņdesmitajos gados.
Tagad pastaiga pa mikrorajonu patiesu baudījumu var sagādāt vērīgam fotogrāfam un senatnes cienītājam, jo šeit var apskatīt gan jūgendstila (ēka Februāra ielā 24), gan eklektikas (Nometņu 8) piemērus. Īpašu ievērību pelnījusi baznīca – Gajoka vecticībnieku draudzes Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja lūgšanu nams. Taču pamestība un daudzu vēsturisku objektu noplukušais izskats negatīvi ietekmē arī mikrorajona gaisotni. Piemēram, bijušo Celtnieku kultūras namu (Dzelzceļu iela 18) privātpersona jau vairākus gadus cenšas pārdot izsolē par 75 000 eiro, taču pircēju šai nolaistajai ēkai joprojām nav izdevies atrast. Kā teica Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs, bijušais „Lidadis” ir pienācīgi iekonservēts, un tā īpašniekam nevar uzlikt sodu par izsistajiem logiem un grafiti.
Pludmale un parks ir svarīgāks par aptieku un bankomātu
„Latgales Laiks” jautāja Gajoka iedzīvotājiem, kā viņiem patiešām trūkst savā mikrorajonā un ko, viņuprāt, vajadzētu uzlabot. Jāpiebilst, ka vairums aptaujāto šeit dzīvo kopš dzimšanas.
Viktors, strādā dažādus darbus, Gajokā dzīvo sešus gadus: „Agrāk es daudz ceļoju, tāpēc tagad ļoti patīk miers un klusums, un tā Gajokā ir pārpārēm. Man un, domāju, daudziem iedzīvotājiem ļoti pietrūkst labiekārtotas pludmales. Daugava blakus, bet normālas piekļuves upei gandrīz nav. Tas, droši vien, pašvaldībai neizmaksātu ļoti dārgi.”
Pilnu rakstu lasiet 26. janvāra numurā.
