„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 8. maijs
Trešdiena
Staņislava, Staņislavs, Stefānija
+9.2 °C
daļēji mākoņains

Latgaliešu organizācijas aicina 27. aprīlī mācību stundas novadīt latgaliešu valodā

Aleksandrs Rube

Latgaliešu sabiedriskās organizācijas aicina Latgales vispārizglītojošo, profesionālo un augstāko izglītības iestāžu mācībspēkus 27. aprīlī nodarbības (mācību stundas, lekcijas) novadīt latgaliešu valodā, tādā veidā stiprinot Latgales latviešu pašapziņu, reģionālo identitāti un parādot cieņu vēsturiskajiem notikumiem, kas lika pamatu mūsu valsts izveidošanai.

1917. gada 26.–27. aprīlī Latgales kongresā Rēzeknē delegāti pieņēma vēsturisku lēmumu – atdalīties no Vitebskas guberņas, liekot pamatu Latvijas valsts izveidei. Pieņemtajā rezolūcijā tika uzvērts, ka Latgale patur [..] pylnu tisibu pašnuteikšonas woludas, ticibas, baznicas, skolu un saimestibas, kai ari zemes jautojumā, [..].

Pēc simts gadiem 2017. gada 5.–6. maijā, 4. pasaules latgaliešu saietā Rēzeknē, izvērtējot 1917. gada Latgales kongresā pieņemto lēmumu izpildi, pieņēma rezolūciju, ar mērķi nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības, saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. 

Saieta dalībnieki vienojās, ka turpmāk vēsturiskā 1917. gada Latgales kongresa atcerei 27. aprīlis ir svinama kā Latgales diena, iekļaujot to likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 2. pantā kā atzīmējamu dienu. Likumprojektu pēc Jura Viļuma iniciatīvas sagatavoja un iesniedz LR Saeimai jau pagājušā gada maijā. 2018. gada 19. aprīlī LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumprojektu lēma virzīt uz apstiprināšanu Saeimā, piedāvājot to saukt par Latgales kongresa dienu.

Lai iedrošinātu skolotājus lietot latgaliešu (rakstu) valodu arī izglītības procesā, 27. aprīlī sabiedrībā zināmi cilvēki dosies uz skolām, lai tāpat kā iepriekšējā gadā uzrunātu skolēnus novadmācībā.

Pedagogus šai dienā atbalstīt, novadot novadmācības stundu, ir izteikuši gatavību režisors Viesturs Kairišs, literātes: Anna Rancāne, Ineta Atpile-Jugane, Sandra Ūdre, Ligija Purinaša, Karonhisake, žurnālisti: Tenis Bikovskis, Vineta Vilcāne, Skaidrīte Svikša, profesores: Lidija Leikuma, Ilga Šuplinska, mūziķi: Arnis Slobožaņins, Sovvaļnīks, Guntis Rasims, kultūras un sabiedriskie aktīvisti: Ruta Cibule, Harijs Bernāns, Andris Slišāns, Astrīda Vucina, Juris Viļums, Lolita Kivleniece-Kuzņecova, Agita Vigupe, Inese Germane, Marta Binduka u. c.

Skolām tiks dāvināta I. Šuplinskas, L. Rundānes, A. Andrejevas grāmata „Gostūs pi Boņuka” (2017), kāarī jaunākie izdevumi – A. de Sent-Ekziperī tulkojums latgaliski „Mozais priņcs” (tulk. E. Muizniece), un žurnāla „Via Latgalica” 9., 10. numurs.

Iesaistītas biedrības aicina arī citus atbalstīt latgaliešu valodas atgriešanos skolās un ikdienas apritē. Bet tie, kas iedrošināti rakstīs savus pieredzes stāstus par 27. aprīļa valodošanu latgaliski, izlozes kārtā tiks pie www.travelnews.lv sarūpētas dāvanu kartes. Pieredzes stāstus varēs lasīt arī www.lakuga.lv, tos adresējiet līdz 1. maijam ilga13@inbox.lv. (Raksta apjoms latgaliešu valodā līdz 3000 rakstu zīmēm.)

Biedrības:

  • „Latgalīšu kulturys bīdreiba”
  • „Latgolys Saeima”
  • „Latgolas tradicionālōs kultūras centrs“
  • „Latgaļu sāta”
  • „Latgalīšu volūdys, literaturys, kulturviesturis školuotuoju asociaceja” 
  • „Latgolys Studentu centrs”
  • „Kukuži”
  • Rīgas latgaliešu biedrība „Trešō zvaigzne”
  • „Tautsaimnieks”
  • „Kroma kolna bruoliste”
  • „Latgolys Producentu grupa”                     
  • „Upītes jauniešu folkloras kopa”