Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 21. jūlijs
Sestdiena
Meldra, Meldris, Melisa
+21.8 °C
skaidrs laiks

Latgales ezerus un upes bagātina ar līdakām

Briģenes ezers arī šogad tiks bagātināts ar līdaku mazuļiem

Latvijas zivju fonda 2017. gada statistika liecina, ka Latgales pašvaldības un biedrības veiksmīgi realizē zivju resursu pavairošanas projektus, kurus finansē gan fonds, gan pašvaldība vai biedrība no ieņēmumiem par licencēto makšķerēšanu. Proti, no 138 atbalstītajiem projektiem Latgalē īstenoti 29.

Makšķerēšana ir nacionālais sporta veids

Saskaņā ar Latvijas zivju fonda atskaitēm Daugavpils novadā zivju mazuļus katru gadu vai reizi 2-3 gados ielaiž Medumu, Demenes, Sventes un Višķu pagasta ezeros. 2017. gadā Demenes pagasta Briģenes ezerā, kuru iecienījuši ne tikai vietējie, bet arī apkārtējo pagastu un Daugavpils makšķernieki, tika ielaisti 13 000 līdaku mazuļu, vēl pirms tam zivju resursi atjaunoti arī Čerņavas un Riču ezerā, pastāstīja Demenes pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne.

Latvijas zivju fonds arī šogad piešķirs demeniešiem projekta finansējumu, lai Briģenes ezers tiktu bagātināts ar 13 000 zandartu, Čerņavas ezers - ar 5000 līdaku un Dervanišķu ezers - ar 4000 līdaku mazuļu.    

Zivju resursu atjaunošanu sekmē licencētā makšķerēšana, uzsvēra Daugavpils novada domes ezeru apsaimniekošanas speciālists Artūrs Kārkliņš. „Licencētā zveja ļauj novērtēt, kāda ir ezera slodze, tas ir, cik daudz zivju un kādas sugas zivis mīt ezerā, kuras zivju sugas jāatjauno, lai ezers varētu atjaunoties dabiskā ceļā. Ieviešot licencēto makšķerēšanu, ezeru apsaimniekotāji ūdenstilpes papildina ar jaunām vērtīgām zivju sugām. Piemēram, šogad Vīrognas ezerā tiks ielaisti 12 000 zandartu mazuļi,” skaidroja A. Kārkliņš. 

Valdis Zukulis, kurš uzrauga zivju resursus Višķu pagasta Luknas un Višķu ezerā un Dubnas upē, atzina, ka cilvēki Višķu pagasta ūdenstilpes izmanto lielākoties makšķerēšanai, ko var uzskatīt par nacionālu sporta veidu - hobiju. „Višķu pagasta pārvalde zivju resursus atjauno no 2000. gada, un katru gadu ielaiž vairāk nekā 15 000 līdaku mazuļu. Līdaka ir sportiska zivs. Makšķernieks vislabprātāk dosies uz to ezeru, kur ķersies pārsvarā līdakas. Turklāt spinings ir populārāks par makšķeri, tāpēc līdakas tiek arī vairāk izķertas,” skaidro V. Zukulis.  

Krāslavas novads ir ļoti bagāts ar ezeriem, un arī tur jaunas zivis tiek ielaistas katru gadu, liecina Latvijas zivju fonda atskaites. 2017. gadā Dridža ezera zivju saime papildināta ar 8900 zušu mazuļiem, bet vēl pirms gada četros ezeros tika ielaisti 21 000 zandartu mazuļu.

Zivju pavairošana Līvānu novadā

Tikmēr Līvānu novada pašvaldība Latvijas zivju fonda finansētos projektus īsteno no 2013. gada, un, kā pastāstīja Līvānu novada domes vides inženiere Gunita Vaivode, publiskās ūdenstilpes - Daugava un Dubna - jau bagātinātas ar vairākiem tūkstošiem zandartu un līdaku mazuļu un kāpuru. Piemēram, pērn ar Latvijas Zivju fonda atbalstu Dubnā Rožupes pagastā ielaisti 5900 līdaku mazuļi. Šāds projekts tiks īstenots arī šogad.  

Zivju resursus atjauno pēc plāna

Lai ezeros vai upēs ielaistu tās zivis, kuras gājušas mazumā vai var iedzīvoties konkrētajā ūdenstilpē, pašvaldības un biedrības ievēro zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus vai ilgspējīgas zivsaimniecības apsaimniekošanas plānus. Jāiestarpina, ka Latvijas zivju fonds finansē šo svarīgo dokumentu izstrādāšanu. Šogad Dagdas novada pašvaldība, piesaistījusi Latvijas zivju fonda finansējumu, sagatavos Osvas, Bižas un Visaldas ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, kur būs fiksēti arī zivju resursu atjaunošanas pasākumi.

Tikmēr visos Latvijas publiskajos ūdeņos šos pasākumus reglamentē 2016. gadā pieņemtie MK noteikumi „Par zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017.-2020. gadam”, kur uzsvērts, ka zivju resursu atjaunošanu un uzturēšanu var nodrošināt ne tikai ar zvejas liegumiem, vides aizsardzības un citiem preventīviem pasākumiem, bet arī ar zivju resursu mākslīgu atražošanu, dabiskos ūdeņos ielaižot zivju audzētavās audzētus zivju mazuļus.

Tabulā par zivju resursu atjaunošanu Daugavā un tās baseina upēs, kas palo arī Latgalē, norādīts, ka, piemēram, šogad plānots ielaist 15 000 līdaku mazuļu un 700 000 zandartu un vimbu ceļotājsīgu mazuļus. Citā tabulā par publiski pieejamo upju un ezeru zivju resursu papildināšanas nosacījumiem ir norādīts mazuļu svars, jo, kā teikts iepriekš, publisko ūdeņu apsaimniekotāji - pašvaldības un biedrības - pašas projektos nosaka konkrētu zivju skaitu, protams, ievērojot savus normatīvos dokumentus. Pieminētajā tabulā norādīts, ka, piemēram, līdakas vai zandarta mazulim, kuru izlaiž ezerā vai upē, jāsver no 1 līdz 30 g, sīgas mazulim - 2-8 g, vēdzeles mazulim - no 8 līdz 30 g. Kā teikts MK noteikumos, „nav vēlams par valsts budžeta dotācijas līdzekļiem laist par 30 g lielākus līdaku, zandartu un vēdzeļu vienvasaras mazuļus”.    

UZZIŅAI

  • 2017. gadā populārākās Latgales ezeros ielaistās zivju sugas: līdakas un zandarti, retākās - zuši.
  • Viens zivju resursu pavairošanas projekts piesaistījis no Latvijas zivju fonda minimālo finansējumu 1606 eiro un maksimālo finansējumu - 8900 eiro.
  • Latvijas zivju fonds 2017. gadā atbalstīja zivju pavairošanas, kā arī iedzīvotāju informēšanas un citus projektus par kopējo summu 0,7 milj. eiro. 

(Avots - Latvijas zivju fonds)


Foto J. Sterlane un G. Vaivode