Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 20. septembris
Ceturtdiena
Ginters, Guntra, Marianna
+16.8 °C
skaidrs laiks

Tālajā Baškīrijā skan latgaliešu dziesmas

Anna kopā ar Maksima Gorkija un Bakaldīnas ciema ļaudīm tautas tērpu parādē Ufā // Foto: Foto no Annas Briškas personiskā arhīva

Šogad plašajā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku programmā

būs daudz patīkamu pārsteigumu. Viens no tiem būs Baškīrijas folkloras kopas „Atbalss” uzstāšanās Vērmanes dārzā 7. jūlijā. Lai izbaudītu latviešu dziesmoto gaisotni, kolektīvs mērojis vairāk nekā divus tūkstošus kilometru. Savukārt jūnija sākumā šo pašu ceļu uz Baškīriju (Baškortostānas Republika Krievijā) mēroja Daugavpils novada kultūras centra „Vārpa” folkloras kopas „Dyrbyni” vadītāja Anna Briška, lai palīdzētu sagatavot ansambli šim nozīmīgajam notikumam.

Universālais kods - mūzika

Annai šis bija jau otrais brauciens uz Baškīriju. Jau pērn, pēc Latviešu valodas aģentūras aicinājuma, viņa devās uz Bakaldīnas ciemu Baškīrijā, kur palīdzēja organizēt bērnu vasaras nometni. Pērn nometnē piedalījušies ap 20 latviešu izcelsmes bērni no tuvākiem un tālākiem ciemiem, arī no Omskas. Annas uzdevums bijis mācīt bērniem latviešu rotaļas, dejas un dziesmas. Savukārt šogad piedzīvojums bijis vēl interesantāks, jo mācīt latviešu tradīcijas nācies arī īstajiem baškīriem, kā arī krieviem un tatāriem, kopumā ap simts bērniem nometnē.  

Bahaldīnas skolas virtuvē uzraksts arī latviski

„Mani pārsteidz, ka rotaļas un danči ir universāls kods, kas ir saprotams dažādām tautām. Vienalga, kādas tautības ir bērns, viņu tas uzrunā,” Anna ar sajūsmu stāsta, ka nometnē bērni ļoti ātri apguva latviešu valodu un folkloru, mācījās ar interesi, pat tie bērni, kam tā ir sveša kultūra. Satiekot Annu, viņi sveicinājās latviski.

Paralēli Anna strādājusi arī ar folkloras kopas „Atbalss” bērniem, palīdzējusi ansambļa izvēlētajam repertuāram piešķilt dzirkstelīti, emocijas. Jāteic, ka vietējais folkloras ansamblis dzied arī latgaliski, piemēram, viņu repertuārā ir daudzu iemīļotā „Rūžeņa”.

Folkloras kopa darbojas Maksima Gorkija ciemā, Arhlatviešu (M. Gorkija) vidusskolā, kur jau astoņus gadus par latviešu valodas skolotāju strādā valmieriete Ilona Saverasa. Anna stāsta, ka šī skola esot unikāla, jo, iespējams, ir vienīgā skola svešumā, kur oficiālajā mācību programmā kā mācību priekšmets ir iekļauta arī latviešu valoda. „Ja citviet pasaulē mūsu tautiešu bērniem tiek rīkotas svētdienas skolas latviešu valodas un kultūras apgūšanai, tad šajā skolā tas ir mācību priekšmets, kuru apgūt izvēlas ne tikai mūsu tautiešu atvases, bet arī pamatiedzīvotāju bērni,” stāsta Anna. Šogad latviešu valodu skolā apgūst 19 skolēni.

Ar Maksima Gorkija ciema skolas bērniem pēc latviešu rotaļu un deju nodarbības
     

Uz stendiem skolā pat var redzēt frāzes latviski, tas ir tik neierasti mazā ciema skolā, kas atrodas vairākus tūkstošus kilometrus no Latvijas, vietā, kur beidzas Eiropas kontinents.

Pilnu rakstu lasiet 29. jūnija numurā.