Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 22. maijs
Trešdiena
Emīlija, Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena
+18.3 °C
neliels lietus

Aizejošā arhitektūra

Ēkas Saules ielā 1/3 fasādes ķieģeļu rotājums // Foto: Jeļena Čursina

Daugavpils arhitektūras mantojuma daļai – sarkano ķieģeļu ēkām, periodiski tiek veltīta uzmanība, jo laiku pa laikam aktualizējas to saglabāšanas jautājums. Piemēram, 2009. gada pilsētas kalendārs pilnībā bija veltīts tieši šai Daugavpils vēsturiskajai apbūvei, tajā pat laikā bija sarīkota arī vietējo fotogrāfu darbu izstāde, kuros iemūžinātas sarkano ķieģeļu ēkas.

Ķieģeļu Meka

Visas sarkano ķieģeļu ēkas, kuras mēs redzam pilsētā, ir tikai „virsējā”, redzamā daļa – XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma Daugavpils arhitektūras labākie paraugi. Taču lielākā to daļa nav saskatāma – rūpīgāk papētot pilsētas vēsturiskās būves, atklājas, ka vairākumam ēku zem apmetuma atrodas sarkanie ķieģeļi. Un kur vēl ēkas, kuras beidzamajā gadsimtā tika nojauktas vai sagrautas kara laikā.

Gandrīz zem katras vēsturiskas ēkas apmetuma – sarkanie ķieģeļi

Sarkano ķieģeļu ēku apbūve Daugavpilī saistīta ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā bija īsts celtniecības bums, un būvdarbiem bija nepieciešams milzīgs daudzums materiālu. Otrkārt, šos būvmateriālus varēja ražot, pateicoties Latvijas ģeoloģijai, kuras augsne ir bagāta ar mālu. Tāpēc Latgales reģionā šos resursus izmantoja maksimāli, un pagājušā gadsimta sākumu droši var uzskatīt par Latgales ķieģeļu rūpnīcu uzplaukuma laiku. Vietējā novadpētnieka Zālmana Jakuba apkopotie dati liecina, ka tikai Daugavpils apkaimē vien bija aptuveni desmit ķieģeļu rūpnīcas, neskaitot ražotnes, kuras specializējās flīžu ražošanā. Jāatzīmē, ka ķieģeļu ražošanā visā Latvijā piedalījās galvenokārt latgalieši. Savulaik Celtniecības un arhitektūras institūta profesors J. Vasiļjevs darbā par ķieģeļu ražošanu un izmantošanu Latvijā rakstīja, ka tieši latgalieši kā nacionālo tradīciju no seniem laikiem ir saglabājuši podniecību, smalko gaumi māla izstrādājumu ražošanā un lieliskas zināšanas par vietējo mālu.

Sarkano ķieģeļu lieliskās īpašības pilsētas celtniecībā izmantoja tālaika arhitekti, tostarp arī Vilhelms Neimanis, kurš prasmīgi pielietoja ķieģeļu estētiskās īpašības, ne tikai būvējot ēkas, bet arī tās izdaiļojot.

Kā paveiksies

Runājot par vēl atlikušo vēsturisko sarkano ķieģeļu ēku saglabāšanu pilsētā, to liktenis ir atkarīgs no īpašnieka. Vairākums atrodas privātīpašumā un to stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. Ēka var būt lieliski saglabājusies, pateicoties tam, ka tā ir apdzīvota, labs piemērs tam ir māja Cietokšņa ielā 10 ar ļoti skaistu fasādi, u.c. Daugavpils domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa teica, ka atsevišķas programmas vai projekta tieši sarkano ķieģeļu ēku saglabāšanai nav. Bet, ja ēkai tiek piešķirts vēstures pieminekļa statuss, tā īpašniekiem jāmaksā samazināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Pateicoties „pamesto ēku” nodokļa paaugstināšanai, ēka Krāslavas ielā 73 vismaz kādu laiku būs salīdzinoši droša

Dažos gadījumos šis nodoklis, tieši pretēji, ir jāpaaugstina, lai saimnieks padomātu par mājas saglabāšanu un tās ārējo izskatu, - tas attiecas uz novārtā pamestajām ēkām. Jāatzīmē, ka vēl pavisam nesen no pamestās ēkas pašā Daugavpils centrā, Krāslavas ielā 73, bira ķieģeļi, tāpēc bija bīstami iet tai garām. Taču tieši pēc nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanas pamesto ēku īpašniekiem tās saimnieks parūpējās par to, lai ēka būtu drošāka un ķieģeļi no tās fasādes  nekristu  gājējiem zem kājām.

Pilnu rakstu lasiet 18. janvāra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.