Daugavpils novada Naujenes pagastā nesen tika izveidots tautas vokālais kolektīvs „Radenije”, kurš dibināts, lai saglabātu vienu no spilgtākajiem krievu kultūras vērtībām – garīgo dzeju.
Garīgā dzeja, kura Krievijā pastāvēja vairākus gadsimtus, pašlaik tur atrodas uz izmiršanas robežas, tās saglabāšanai tiek rīkotas speciālas zinātniskās ekspedīcijas uz visattālākajiem valsts nostūriem. t Toties Latvijā savulaik izveidojās savdabīga labvēlīga vide šī žanra saglabāšanai – vecticībnieku ģimenes un kopienas. Galvenokārt tas, protams, ir cilvēku nopelns, kuri saglabā savas saknes, ticību, tradīcijas. Kolektīva „Radenije” mākslinieciskā vadītāja Tatjana Čuprova atzīmē, ka daļai Latgales vecticībnieku šis garīgais mantojums, kurš Krievijā ir uz izzušanas robežas, ir izplatīta un ierasta lieta. Tatjana dzimusi Daugavpils vecticībnieku ģimenē, tāpēc garīgā dzeja viņai nav nekas nedzirdēts. T. Čuprovas ģimenē vecticībnieku tradīcijas tiek saglabātas un koptas. „Mēs garīgo dzeju zinām, tā mums nav kaut kas pārdabisks,” viņa saka. Tatjanas ģimenē tiek rūpīgi glabātas burtnīcas ar garīgajiem dzejoļiem, kurus pierakstījusi viņas vecmāmiņas. Un, kad Naujenes pagasta vadība, kura aktīvi nodarbojas ar vecticībnieku tradīciju saglabāšanu reģionā, izteica priekšlikumu izveidot šādu ansambli, Tatjana uzreiz atsaucās.
Garīgo dzeju bieži jauc ar baznīcas dziedājumiem, un tas ir nepareizi. Garīgā dzeja ir dziedājumi par reliģiskiem sižetiem, taču tos dziedāja nevis dievnamā, bet ikdienišķās dzīves situācijās. Daži dziedājumi skanēja, darinot rokdarbus, daži – noteiktās gavēņu un reliģisko svētku dienās, garīgo dzeju varēja dziedāt arī bēru mielastā. Garīgās dzejas saturs galvenokārt ir dzīves apraksts – tā vēsta par svēto dzīvi un pārdzīvojumiem noteiktā brīdī. Vecticības kultūrā zināmākie ir dziedājumi par protopopa Avakuma vai bajārienes Morozovas ciešanām, kuras saistītas ar savas ticības saglabāšanu. Taču vecticībnieki prata šajā dzejā iekļaut gan sadzīviskus motīvus, gan savdabīgus novēlējumus, piemēram, kādai jābūt laulībai, vai arī dzejā vēstīja par garīgās atdzimšanas ceļiem. Tādējādi šis žanrs gan klausītāju, gan dziedātāju mudināja dzīvot godīgi.
Visu rakstu lasiet 26. aprīļa numurā.
