Polijas Senāta spīķera Staņislava Karčevska vizītes laikā Latvijā tika svinīgi atklāts piemineklis Daugavpilī dzimušajam Otrā pasaules kara varonim Vladislavam Raginim. Jaunais piemineklis atrodas pie renovētās pamatskolas ēkas Marijas ielā 1e.
Pieminekļa atrašanās vieta ir liela nozīme. Tā autors, Daugavpils mākslinieks Romualds Gibovskis pastāstīja, ka tika izskatītas dažādas vietas, kur piemineklis varētu tikt uzstādīts, taču izvēlēts tieši šis variants. Pirmām kārtām, viņaprāt, atrodoties pie skolas, tas kļūst aktuāls jaunatnes audzināšanā. Otrkārt, šīs vietas panorāma, kur vienā pusē redzami Borisa un Gļeba katedrāles zeltītie kupoli, bet otrā pusē – Mārtiņa Lutera katedrāle, padara pieminekli vēl simboliskāku.
Vladislavs Raginis piedzima Daugavpilī, toreizējā Dvinskā, pagājušā gadsimta sākumā, šeit pagāja viņa bērnība. Polijā V. Raginis ieguva militāro izglītību, ar šo valsti saistās arī stāsta par viņa varoņdarbu – Polijā V. Raginis tiek godināts kā nacionālais varonis. 1939. gadā -- Otrā pasaules kara priekšvakarā, viņa vadītā apakšvienība tika nosūtīta uz nocietināto Viznas apgabalu. Sākoties karam, 2. septembrī Vladislavs Raginis kļuva par šajā reģionā dislocētā poļu karaspēka virspavēlnieku. 7. septembrī viņa vadībā esošajiem 720 vīriem uzbruka vācu armijas vienība 42 000 vīru sastāvā. Vācu armijas vienība skaitliski pārspēja poļus 60 reizes. Lai uzturētu savu karavīru kaujas garu, Vladislavs Raginis nozvērējās noturēt kaujas pozīcijas vai mirt. Kauja pie Viznas ilga trīs dienas. Pat būdams smagi ievainots, kapteinis Raginis turpināja vadīt savu kaujas vienību. Vācu armijas komandieris piedāvāja Viznas aizstāvjiem padoties, citādi visi poļu gūstekņi tiks nošauti. Tā vietā, lai atstātu ierakumus un padotos, kapteinis Raginis turēja iepriekš doto solījumu un nebrīves vietā izvēlējās nāvi. 1939. gada 10. septembrī Vladislavs Raginis uzspridzinājās ar rokasgranātu. Viņš bija tikai 31 gadu vecs. No 720 vīriem, kas cīnījās V. Ragiņa vadībā, toreiz krita 650 cilvēki.
V. Raginim veltītajā piemineklī izmantots arī materiāls, kuru pielietoja nocietinājumu būvēšanā Viznā. „Tā bija ar 20 cm biezām tērauda loksnēm nostiprinātu dotu sistēma – Vācijas armijai tas bija liels šķērslis, to nevarēja ieņemt nedz ar aviāciju, nedz tankiem,” stāsta R. Gibovskis. Viņš atzīmēja, ka pieminekļa saraustītās ģeometriskās formas uzsver tālaika notikumu traģismu. Pieminekļa veidošanā izmantots kortena tērauds ir viena no jaunākajām izstrādēm šajā jomā. Šis materiāls ir ne tikai ilgmūžīgs, ar laiku tas piešķirs visai kompozīcijai dziļāku jēgu: „Pašlaik piemineklis ir pelēkā krāsā, taču vēlāk, nokrišņu ietekmē, tērauds sāks mainīt krāsu un faktūru, iegūstot rūsas toni.”
Teritorija ap pieminekli tiks labiekārtota – tur ierīkos apgaismojumu, uzstādīs informatīvu plāksni utt.
