Bāriņtiesas darbiniekiem ierodoties pie kādas ģimenes, par kuru saņemts trauksmes signāls, bērnus sākumā nekur nemana. Pēc brīža jaunāko māsiņu un brālīti atrod paslēpušos zem gultas, vēl viens puisēns bailēs no nezināmā ir aizmucis, pārlekdams pāri sētai. Dzīvojot kā vilcēni blakus saviem dzērājvecākiem, bērni pie šādas dzīves pieraduši, jo citu arī nav redzējuši. Pie saviem vecākiem viņi vairs neatgriežas, jo nav viņiem vajadzīgi. Par laimi, visi trīs tiek uzņemti vienā audžuģimenē. Pēc laika viņus adoptē kāda ģimene ārzemēs. Tur, svešumā, bērni ir ieguvuši jaunu dzīvi, ģimeni un mīlošus vecākus.

Šis ir tikai viens no bēdu stāstiem, ar kādiem bāriņtiesas sastopas katru dienu. Istabas bez grīdas, gultas vietā ar lupatām pildīts maiss, trūkst apģērba, ēdamā - tā ir mūsdienu realitāte, ar ko sastopas daudzi bērni, kam lemts nākt pasaulē nelabvēlīgās ģimenēs. Diemžēl bērni šādu dzīvi uztver kā normu, jo nezina, ka var dzīvot arī citādāk. Daugavpils bāriņtiesas speciāliste darbā ar audžuģimenēm Ruta Velika stāsta, ka daudzi bērni ir cietuši arī no vardarbības - emocionālas, fiziskas un pat seksuālas, kam ir paliekošas sekas – viņiem ir veselības un uzvedības problēmas.

Visu rakstu lasiet 21. aprīļa numurā.