2018. gads solās būt spraigs daudziem sabiedriskajiem darbiniekiem un politiķiem, jo šogad notiks Saeimas vēlēšanas, turklāt tiks sasniegts vislielākais apjoms ES fondu līdzekļu apgūšanā. Daugavpils domes bijušais priekšsēdētājs un pašreizējais deputāts Jānis Lāčplēsis pastāstīja „Latgales Laikam” savus iespaidus un novērojumus par pagājušajiem un gaidāmajiem notikumiem pilsētā, reģionā un valstī.
Pirms mēneša jūs iecēla Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) padomes priekšsēdētāja amatā. Kādi ir jūsu galvenie uzdevumi, strādājot šajā amatā?
Pagājušajā gadā galvenais notikums pilsētas ekonomiskajā dzīvē bija SEZ likuma darbības sākums. Pagājis mazliet vairāk nekā gads, bet uzņēmēju – SEZ dalībnieku skaits strauji tuvojas Rēzeknes SEZ rādītājam, kura pastāv jau divdesmit gadus. Pašlaik ir jau septiņi uzņēmumi, tiek izskatīta vēl četru uzņēmumu dokumentācija, pieteikumu iesniegšana turpinās. Mēs strādājam ļoti labā tempā, taču mums jādomā par ārvalstu investoru piesaisti, jo pagaidām šajā ziņā mums nav, ar ko palepoties.
Domē ieilgušas diskusijas par pilsētas industriālo zonu – Čerepovas, Gajoka u.c. attīstību. Kāds ir šo strīdu iemesls?
Beidzamajā laikā domē tiešām notiek dīvainas sarunas, kuras atgādina tirgošanos. Tās sākas tad, kad tiek runāts par uzņēmēju tiešo atbalstu, jo īpaši apspriežot tēmu, kas saistīta ar ražošanas objektu būvniecību un to vēlāku pārdošanu izsolē. Jo, izņemot ceļu remontu un komunikāciju ierīkošanu, kas ir obligāta degradēto teritoriju revitalizācijas programmas ietvaros, mums jānodarbojas arī ar ēkām. Taču daži šo procesu sabotē. Iespējams, viņiem ir savas biznesa intereses.
Pašvaldībai un uzņēmējiem ir vienošanās, saskaņā ar kurām biznesmeņiem jānodrošina jaunas darba vietas (no 50 līdz 100 darbinieki) un jāiegulda savos uzņēmumos iespaidīgas summas. Taču šiem līgumiem nav garantiju, tāpēc pašvaldība šajā ziņā riskē. Taču tā ir normāla parādība. Piemēram, Ventspilī industriālie objekti stāvēja tukši vairākus gadus, bet tagad tiem jau ir pircēji un nomnieki.
Domes jaunā koalīcija tika izveidota visai sarežģītos apstākļos, un jūs pat paziņojāt, ka „dodat Rihardam Eigimam pārbaudes laiku”. Vai tas aizritējis veiksmīgi?
Nevaru teikt, ka Riharda Eigima darbu var saukt par veiksmīgu. No valdošās partijas -- Zaļo un zemnieku savienības, kuru viņš pārstāv, mēs gaidījām daudz lielāku atbalstu. Pirmām kārtām, runa ir par Daugavpils reģionālās slimnīcas parādu dzēšanu, kura pārsniedz savus pacientu ārstēšanas plānus. Es to vērtēju kā visa Latgales reģiona diskrimināciju. Taču, neskatoties uz to, ir izveidots „Latgales partijas” un „Mūsu partijas” dialogs, mēs strādājam. Taču es neizslēdzu iespēju, ka 2018. gadā politiskā aina Daugavpilī atkal varētu mainīties, jo notiks Saeimas vēlēšanas.
Es arī uzskatu, ka partijai „Saskaņa” jābūt pārstāvētai gan valdībā, gan mūsu domē. Kad es biju priekšsēdētājs, „Saskaņa” bija mūsu koalīcijā. Taču kaut kādu iemeslu dēļ viņi nolēma pāriet opozīcijā. Patiesībā problēma meklējama nevis partijas politikā, bet gan atsevišķu tās locekļu darbībā. Divos viņu darba mēnešos mēs ieguvām vien tramvaju projekta sadārdzināšanos un dzirdējām skaļas runas par korupcijas shēmām.
Pilnu rakstu lasiet 12. janvāra numurā.
