Latgales hronika
20. maijs – 26. maijs
2009
SIA „Daugavpils lidosta” izsludināja starptautisku konkursu kopuzņēmuma nodibināšanai, kura mērķis ir Daugavpils lidostas rekonstrukcija un attīstība. Galvenais uzdevums – partnera izvēle reģionālas starptautiskas lidostas „Daugavpils” izveidošana līdz 2013. gadam.
1999
Latvijas un Latgales plašsaziņas līdzekļos sācies publikāciju bums par ērču encefalītu. Daudzas no tām rotā virsraksts „Mostas meža slepkavas” vai „Viņas ir pamodušās un kož”. Iedzīvotājiem iesaka rūpīgi apskatīt sevi pēc gājiena uz mežu, kā arī vakcinēties. Bērniem, kuriem piesūkusies inficēta ērce, imūnglobulīna injekcija tiek veikta bez maksas. Savukārt pieaugušajiem par šo injekciju jāmaksā 27 lati.
13. maijs – 19. maijs
1989
Latvijas Tautas frontes (LTF) Daugavpils nodaļā izveidota kapu un visu kultūras objektu, kuri atrodas to teritorijā, aizsardzības komisija. LTF locekļi savā aicinājumā atzīmē – pienācis laiks pielikt punktu alu laikmeta tumsonībai un vandālismam un atcerēties senās kapsētas – garnizona kapus aiz cietokšņa, 1919.—1920. gadā kritušo latviešu karavīru apbedījumus, luterāņu un Pirmā pasaules kara vācu karavīru brāļu kapus.
1979
Stadiona „Lokomotīve” trekā sacentās Padomju savienības spīdvejisti. Sacīkšu pirmajā dienā sportisti cīnījās par sezonas atklāšanas balvu – stadiona tribīnēs nebija nevienas brīvas vietas. Spraigajā cīņā labākais bija sporta meistars no Ufas M. Starostins. Lieliski startēja arī Novosibirskas un Rovnas (Ukraina) spīdvejisti.
1959
Vēstule avīzes „Krasnoje Znamja” redakcijai: „Pirms nedēļas manai mātei bija sirdslēkme. Pusseptiņos es piezvanīju pilsētas apvienotās slimnīcas ātrās palīdzības nodaļai. Gaidījām stundu, divas, trīs… Es biju spiests zvanīt atkārtoti, pierādīt, ka pacientei nepieciešama medicīniskā palīdzība. Man atbildēja, ka viena mašīna atrodas izsaukumā, bet otra – sacensībās. Mediķi atbrauca tikai pēc pusnakts. Vai tad to var saukt par „ātro palīdzību”?”
06. maijs – 12. maijs
1969
Simtiem cilvēku, kuri bija sapulcējušies pie Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas, ar savu darbu nolēma atzīmēt pirmās komunistiskās sestdienas talkas pusgadsimta jubileju. Rūpnīcas direktors A. Drobjazko sveica klātesošos darba svētkos, savukārt rūpnīcas darbinieki devās uz saviem iecirkņiem. Sestdienas talkas galvenais mērķis bija jauna parka ierīkošana – tika sagatavotas puķu dobes, izraktas bedres kociņu stādīšanai. Lielākā jautrība šajā dienā valdīja radiokomitejā – strādnieki lūdza atskaņot populāras dziesmas.
1999
Visā Latvijā pašvaldības policija aizvien stingrāk vēršas pret smēķētājiem, kuri kūpina cigaretes sabiedriskās un citās tam nepiemērotās vietās. Daugavpilī aizvien biežāk tiek uzlikts sods, sākot no 5 latiem. Turklāt pīpmaņi ir sašutuši – kā lai saprot, kur smēķēt ir aizliegts, un kur drīkst to darīt, jo gandrīz nekur nav nekādu norāžu.
29. aprīlis – 05. maijs
1969
Ar katru dienu uzņem tempu autoķēžu rūpnīcas būvdarbi. Pavisam nesen CP-1 brigāde uzsāka šķembu pamata ieklāšanu galvenajā korpusā. Astoņus metrus biezās betona joslas zem grīdas drīzumā palīdzēs pašiem celtniekiem – pa tām pārvietosies smagie mehānismi un autoceltņi.
1989
Kalkūnos, pie Daugavpils cietokšņa priekštilta nocietinājuma, nofotografēta militārā telšu pilsētiņa, un šo fotogrāfiju dēļ pilsētā paklīdušas baumas, ka šeit itin kā atrodas desanta bataljons („zilās beretes”), kurš ir nepieciešams, lai novērstu masveida nekārtības pirms vēlēšanām. Patiesībā šeit notika rezerves karavīru mācības, kuri veica sarežģītas tehnikas remontu.
1979
Vēstule avīzes „Krasnoje Znamja” redakcijai: „Mēs dzīvojam Ķīmiķu mikrorajonā, strādājam ķīmiskās šķiedras rūpnīcā. Mūsu rajons ir skaists, labiekārtots, taču mums ir pretenzijas pret vietējo fotoateljē. Nav jau tā, ka tur strādā slikti cilvēki vai sliņķi. Taču tagad ir modē krāsu foto, bet mūsu fotoateljē tos neizgatavo. Tāpēc, lai nofotografētos, jābrauc uz pilsētas centru, tādējādi zaudējot pusotru vai pat divas stundas. Savukārt sestdienās tur nemaz nevar tikt, jo tiek fotografētas kāzas. Mums, jauniešiem, ir vajadzīgas krāsas!”
