Latgales hronika
01. jūlijs – 07. jūlijs
1999
Pilsētā tagad ir pieejams unikāls atpūtas veids – diskotēka pie āra peldbaseina Stropos. Šī vieta ir tik populāra, ka veidojas burzma. Ap baseinu ir izvietoti galdiņi, uzstādītas nojumes, teltis un kafejnīcu tipa paviljoni. Ūdens baseinā ir silts, taču tā tīrība ir apšaubāma – apmeklējot šo vietu, reportieri ievēroja, ka ūdenī peld tamponi un citi priekšmeti, kam tur nebūtu jāatrodas. Pēc pusnakts piedzērušies jaunieši sāka lekt baseinā apģērbā un apavos, izcēlās kautiņi. Policijas pārvalde un pašvaldības pārstāvji uzskata, ka organizatori, diemžēl, ir diskreditējuši labu projektu.
24. jūnijs – 30. jūnijs
1979
15. vidusskolā izveidotā 7.g sporta klase dosies uz pionieru nometni „Artek”. Šajā klasē mācās bērni no dažādiem rajoniem – daudziem ir vājas sekmes un slikta disciplīna. Neskatoties uz grūtībām, pedagogiem izdevās radīt kolektīvā lielisku gaisotni, kā rezultātā skolēni izcīnīja pirmo vietu GDA kompleksa republikāniskajās sacensībās. Brauciens uz „Arteku” notiks septembrī.
17. jūnijs – 23. jūnijs
2009
Lai ietaupītu līdzekļus, tradicionālā Līgo svētku svinēšana Daugavpils galvenajā laukumā šogad nenotiks. Izņemot krīzi pašvaldības budžetā, tiek minēts arī fakts, ka beidzamajā laikā šo pasākumu apmeklē aizvien mazāk cilvēku, tāpēc tas neattaisno ieguldījumus tā organizēšanā.
10. jūnijs – 16. jūnijs
1999
Pilsētas telefonsakari, kas tika palaisti darba režīmā 1899. gadā, nosvinēja savu simtgadi. Zīmīgi, ka pirmajos 20. gadsimta gados Daugavpilī bija vairāk nekā 100 telefoni – par triju minūšu sarunu pa šiem telefoniem bija jāmaksā 10 kapeikas vietvarai un 30 kapeikas Rīgas telefonu biedrībai.
1979
Starptautiskās bērnu tiesību aizsardzības dienas priekšvakarā Daugavpils skaņu plašu veikalos gaidāms liels plašu pievedums skolēniem. Ne velti skaņu plates dēvē par „runājošām grāmatām”. Ar to palīdzību varēs ceļot savu mīļāko pasaku valstībā, dzirdēt A. Gaidara, A. Barto un citu autoru dzeju.
03. jūnijs – 09. jūnijs
2009
Drīzumā tiks atklāta izremontētā gājēju iela – Rīgas iela. Viens no tās pārsteigumiem būs bruņurupuča skulptūra. Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš atzīmēja, ka daudzās valstīs bruņurupuči ir gudrības, bagātības un izdzīvošanas simboli. Viņš apsolīja, ka skulptūras atklāšanā „piedalīsies” dzīvs purva bruņurupucis.
Avots: Latgales dati
1989
Daugavpilī un reģionā aizvien pieaug gaļas produkcijas un dārzeņu deficīts. Daugavpils un Jēkabpils rajona piegādātāji nepilda savas līgumsaistības. Pilsētas tirgos stāv tukši daudzi sovhozu un kolhozu stendi. Tā rezultātā kopš gada sākuma ievērojami augušas cenas – kartupeļi sadārdzinājušies par 45%, skābēti kāposti – par 25%, liellopu gaļa – par 25%, bet cūkgaļa – par 12,5%.
1959
Daugavpils muzikāli dramatiskā teātra jaunie entuziasti ķērās pie ļoti sarežģīta uzdevuma – iestudēt uz vietējās skatuves Džuzepes Verdi operu „Traviata”. Un, lai arī ar dažām izmaiņām, viņi to paveica. Režisors O. Dunkers izmantoja operai grozāmās skatuves iespējas, piesaistīja nelielu kori un Daugavpils pašdarbības simfonisko orķestri.
27. maijs – 02. jūnijs
1999
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sāk ieviest sistēmu, kura paredz, ka autovadītāja apliecības iegūšanai teorētisko eksāmenu varēs kārtot ar datora palīdzību. Jaunā sistēma neļaus krāpties nedz CSDD inspektoram, kurš pieņem eksāmenu, nedz eksāmena kārtotājam. Dators pēc nejaušības principa izvēlas tos 30 no 1000 jautājumiem, kuri tiek uzdoti eksaminējamajam.
1969
Vēstule avīzes „Krasnoje Znamja” redakcijai: „Es jau daudzus gadus apmeklēju frizētavu nr. 17 Jaunbūvē. Šeit priecē tīrība un mājīgums, nevar sūdzēties arī par personālu. Tikai žēl, ka diskomfortu rada dažādi sīkumi – frizētavā uzstādīts liels apkures titāns, taču meistari nezin kāpēc silda ūdeni uz plīts, divu litru kastrolī. Dažkārt, kad klientiem mazgā matus, ūdens visiem nemaz nepietiek. Cilvēki gaida, nervozē.”
