Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā atklāta latviešu mākslinieka Mārča Stumbra glezniecības izstāde „Dzīvot mākslā”. Mākslinieka mūžs galvenokārt saistīta ar Jelgavu, kur viņš dzīvoja un strādāja lielāko tā daļu, taču dažus radoša darba gadus viņš pavadīja arī Daugavpilī.
Mārcis Stumbris Daugavpilī dzīvoja interesantā laikā, kad līdz ar jauno mākslinieku grupas ienākšanu Daugavpilī aizsakās aktīva mākslas dzīve, notika dažādi plenēri un izstādes. Izstādes atklāšanā par šo laiku pastāstīja Daugavpils mākslinieki Valda Mežbārde, Ivo Folkmanis, Jānis Saikovskis. Turklāt I. Folkmanis bija M. Stumbra audzēknis. „Tolaik tēlniekiem nemācīja glezniecību, un es braucu pie Mārča uz privātstundām,” viņš atceras, „zīmējām gluži kā vecajos laikos – meistars pie molberta un es – viņam blakus.” Savukārt V. Mežbārde pastāstīja par M. Stumbra īpatnību, ar kuru viņš izcēlās citu mākslinieku vidū. „Viņa darbnīcā vienmēr bija ideāla tīrība, ne puteklīša,” viņa teica, „pie viņa nekad nebija radošās nekārtības, kas raksturīga gandrīz visiem māksliniekiem.”
Mārci Stumbri pēc akadēmijas beigšanas nosūtīja darbā uz Daugavpili, viņš šeit dzīvoja un strādāja no 1970. līdz 1978. gadam, bija mākslinieks Daugavpils labiekārtošanas kombinātā, pedagogs mākslas studijā. 1973. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedru. Mārcis Stumbris bija viens no LMS Daugavpils organizācijas dibinātājiem. Mākslinieka dzīvesbiedre Marika, kura tolaik kopā ar vīru dzīvoja Daugavpilī, atzīmēja, ka tie bijuši vieni no labākajiem viņu kopdzīves gadiem. „Radošā gaisotne bija jūtama it visur,” saka Marika Stumbre, „es atceros, kā tajā laikā pilsētas vadība izturējās pret māksliniekiem un kultūras dzīvi kopumā, -- tā vienmēr izrādīja pretimnākšanu.”
Visu rakstu lasiet 20. septembra numurā.
