Priedes ar gaužām retām skujām, kur zaļums manāms gaužām maz – tāds visai nepatīkams, pat baiss skats paveras lielās platībās Daugavpils pašvaldības mežos Stropos.
Cilvēkiem, kuri iegriezušies mežā sēņot vai ogot, rodas jautājums, kas tur ir noticis. Izrādās, notikušajā vainojams ir kaitēklis – priežu audžu tīkllapsene (Acantholyda posticalis). Dienvidlatgales visrmežniecības inženiere vides aizsardzības jautājumos Tatjana Isaka pastāstīja, ka šī gada pavasarī Daugavpils pašvaldības mežos novērota priežu audžu tīkllapsenes masveida savairošanās apmēram 80 hektāru platībā.
Tomēr līdz šim vēl nelabojams posts nav noticis, priedes, pat ja ir apēstas visas skujas, tomēr nav gājušas bojā. Koki spēj atlabt un nākamajā gadā plaukst jaunas skujas, protams, koksnes pieaugums šādām novājinātām priedēm būs minimāls. Tomēr ilgstošas tīkllapseņu savairošanā gadījumā koki var tikt atskujoti vairākus gadus pēc kārtas un tas var izraisīt koku masveida nokalšanu. Tagad būs jāvēro, kāda veidosies situācija nākamajā un turpmākajos gados.
Iedzīvotājiem nav jāsatraucas, ka priežu audžu tīkllapsenes var bojāt apstādījumus, dekoratīvos kokus, dārzus. Šis kaitēklis ēd tikai un vienīgi priežu skujas. Ja tas parādījies kāda īpašnieka mežā, tad, kā norādīja visrsmežniecības inženiere, noteikti nevajag uzreiz priedes cirst, ir jāvēro, vai neparādās sekundārie kaitēkļi.
Lai mazinātu tīkllapsenes kaitējumu, audzēs ieteicams izvietot putnu būrus zīlītēm, melnajam mušķērājam. Putnu būri ir jāizvieto apmēram pieci uz hektāru mežaudzes. Tātad arī meža Stropos pasargāšanai no nākamajā gadā iespējamās jaunās tīkllapseņu paaudzes vislabākais līdzeklis būtu būrīšu izvietošana, to gan vajadzētu visai daudz. Tātad ir darbs nākamajām Meža dienām.
Tatjana Isaka arī uzsvēra, ka netiks lietoti nekādi ķīmiski līdzekļi kaitēkļu apkarošanai, par to cilvēkiem nav jāsatraucas. Kādreiz padomju laikā meži tika migloti, izmantojot aviāciju, taču šādas darbības rezultātā tika iznīcināti ne tikai kaitēkļi, bet gāja bojā arī derīgie kukaiņi, putni, dzīvnieki, citas radības, ķīmijas lietošana atstāja sekas daudzus gadiem, piemēram, uz melno stārķu populāciju. Daba arī bez ķīmijas spēj tikt galā ar šādām problēmām, cilvēks var tikai to sekmēt – šajā gadījumā palīdzot kukaiņēdājiem putniem.
