Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Kultūras ministrei D. Melbārdei
Valsts Nacionālais Kultūras centrs
M.Grebzdei
Rēzeknes pilsētas domes
priekšsēdētājam A.Bartaševičam
Rēzeknes pilsētas domes deputātiem
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija
priekšsēdētājam Aldim Misevičam
Plašsaziņas masu līdzekļiem
Pie Jums vēršas Rēzeknes pilsētas Kultūras nama administrācija un amatiermākslas kolektīvu vadītāji un dalībnieki ar satraukumu par izveidojušos situāciju Rēzeknes pilsētas kultūras nama un tā darbinieku jautājumā.
Īss raksturojums: Rēzeknes pilsētas Kultūras nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 5775). Atrašanās vieta: Brāļu Skrindu iela 3, Rēzekne, LV 4601 Īpašnieks /valdītājs/lietotājs: Rēzeknes pilsētas pašvaldība, Reģ.nr. 90000025465 Adrese: Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV 4601, akd.nr.2100 008 1109 001.
Latgales Tautas pils celtniecības ierosinātājs un vēlākais darbu vadītājs bijis inženieris Francis Kemps. Pirmo projektu 1925. gadā izstrādāja arhitekts A.Maidelis. Neoeklektisko pils ēku uzcēla 1929. gadā pēc arhitekta Pāvila Pavlova projekta, par tautas saziedotiem līdzekļiem. 2. Pasaules kara laikā ēka tika sagrauta. Kā viena no pirmajām, tā bija atjaunota ar Rēzeknes pilsētas un rajona iedzīvotāju rokām.
Vēsturiski Rēzeknes pilsētas Kultūras nams ir veidojies kā vietējās sabiedrības saieta, kultūras tradīciju uzturēšanas un identitātes veidošanas centrs. Šo funkciju Kultūras nams ir saglabājis arī šodien. Rēzeknes pilsētas Kultūras nams ir sabiedrībai pieejama daudzfunkcionāla kultūras institūcija, kuras mērķis ir sniegt kvalitatīvus un daudzveidīgus kultūras pakalpojumus, veicināt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un lokālās kultūras savdabības saglabāšanu, kā arī piedāvāt kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas un mūžizglītības iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Kultūras nams atbilstoši kompetencei veic metodisko darbu, organizē un vada Austrumlatgales amatierkolektīvu skates (deju nozarē, tradicionālās kultūras nozarē, koru nozarē, pūtēju nozarē, amatierteātru nozarē).
Šobrīd Kultūras namā darbojas Rēzeknes Tautas teātris un studija, nodarbojas 2 folkloras kopas, 2 kapelas un 6 deju kolektīvi, notiek mēģinājumi 4 koriem, atrodas TLMS “Dzīpariņš” darbnīca, tiek organizēta pilsētas koncertdzīve un izrādes, norisinās izklaides sarīkojumi, telpas tiek izīrētas informatīvi izglītojošām norisēm (semināri, konferences, lekcijas, informatīvas sanāksmes).
Kultūras namā ir pārstāvētas un attīstītas visas kultūras nozares – tradicionālā kultūra un amatiermāksla, mūzika un deja, teātris, novadam raksturīgs kultūras mantojums. Kultūras nams nodrošina tradicionālās kultūras attīstību. Augsto katras nozares māksliniecisko līmeni apliecina sasniegumi – stabilas tradīcijas, saņemtās godalgas un balvas, atpazīstamība, vidi raksturojošie festivāli. Tas apliecina Rēzeknes pilsētas Kultūras namu kā nacionālas nozīmes Latgales reģiona kultūras iestādi.
Š.g. 10. februārī Kultūras nama redzeslokā nonāca Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras ”Kultūras un Tūrisma centrs” sagatavots LĒMUMA PROJEKTS, kurš tika izskatīts 2014. gada 10. februārī Rēzeknes pilsētas domes Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejā. Dokuments paredz uzsākt Rēzeknes pilsētas Kultūras nama kā pašvaldības struktūrvienības izslēgšanas procesu. Šajā dokumentā izskan klaji apmelojumi situācijas aprakstā (dokuments pielikumā). Vērtējot dokumentu, rodas iespaids par Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūras un Tūrisma centrs” vadības izpratnes trūkumu par kultūras iestāžu darbības funkcijām, kā arī veidojas pretruna Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūras un Tūrisma centrs” sagatavotajos un publiskotajos dokumentos. Lēmums paredz Kultūras nama likvidāciju, bet dokuments Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūras un Tūrisma centrs”, vidēja termiņa darbības stratēģija 2014.–2016.gadam, Kultūras namu paredz kā Aģentūras struktūrvienību ar funkciju pārskaitījumu. Rēzeknes Kultūras nama likvidācijas rezultātā notiks esošo darbinieku atbrīvošana no darba, tiks sagrauta gadu gadiem veidotā kultūras pārmantojamības tradīcija. Jāatzīst, ka Rēzeknes pilsētā jau ilgāku laiku kultūras dzīves organizācijā ir vērojamas nepārdomātas un absurdas tendences. Izsludinātajos konkursos vinnē valdošajai partijai pietuvināti pretendenti, bet ar citādi domājošajiem rīkojas tālredzīgi – restrukturizējot iestādes vai samazinot šo iestāžu štatus.
Mēs, apakšā parakstījušies, vēlamies izteikt neuzticību Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūras un Tūrisma centrs” vadībai, vēršot uzmanību uz nekompetentu un neprofesionālu darbību. Uzskatām, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas bija nepieciešama saruna starp abām ieinteresētajām pusēm, kā arī Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūrai „Kultūras un Tūrisma centrs” bija jāsniedz sabiedrībai skaidrs un strukturēts piedāvājums turpmākās Kultūras nama vai citas vietā veidotas organizācijas darbības risinājums.
Rēzeknes pilsētas kultūrai nepieciešama profesionāla kultūras procesu un kultūrpolitikas vadība. Pieprasām, lai Rēzeknes pilsētas kultūras dzīvi vada nopietns, spēcīgs kultūras nozares profesionālis. Pieprasām Rēzeknes pašvaldības aģentūras „Kultūras un Tūrisma centrs” vadības demisiju.
Rēzeknes pilsētas Kultūras nama darbības stratēģijā 2013.-2016.gadam ir noteiktas 3 prioritātes :
prioritāte Nr.1:
Kultūras telpas attīstība
Rīcības virzieni:
• Spēcīga nācijas identitāte un piederības izjūta Latgales, Latvijas kultūras telpai: motivācijas un nemateriālais kultūras mantojums ( procesa nodrošināšana Dziesmu un Deju svētkiem, vērtību izpratne, tradīcijas, valoda).
• Radošums ( te dzimst tautas māksla, teātris).
• Kvalitatīva kultūrvide ( vieta pilsētniekiem integrēties, sadarboties, darboties).
Prioritātes ietvaros sasniedzamais rādītājs.
Amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits jāpalielina līdz 30 cilvēkiem gadā.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana ir kopdarbs
• Valsts – atzīst, stiprina svētku tradīciju kā racionālu vērtības un UNESCO Cilvēces un NKM meistardarbu, sekmē izcilību, pieejamību ( noteikts Dziesmu svētku likumā).
• Kultūras nams – atbalsta iedzīvotāju līdzdalību nacionālā un lokālā mantojuma saglabāšanā un praktizēšanā ( nodrošina mēģinājumu telpas, transportu, tērpus u.c.).
• Rēzeknes iedzīvotāji, dalībnieki, NVO - iesaistās tradīcijas saglabāšanā, t.sk. piedalās ar savu līdzfinansējumu.
• Sponsori- atbalsta tradīcijas uzturētājus Dziesmu un deju svētku laikā un starpsvētku periodā.
Rēzeknes pilsētas Kultūras nams seko dziesmu un deju svētku likuma 9.panta 2 daļas 9.punktam.
Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties sekojoši kolektīvi, kuri darbojas Kultūras namā:
1.1. Sieviešu koris „Medicus”
1.2. Senioru koris „Septiņkalne”
1.3. Deju kolektīva „Vadži”
1.4. Jauniešu deju kopa „dziga”
1.5. Vidējās paaudzes deju kopa „Dziga”
1.6. Pūšamo instrumentu orķestris „Rēzekne”
1.7. Kapela „Dziga”
1.8. Folkloras draugu kopa „Vīteri”
1.9. Kapela „Vīteri”
1.10. Folkloras kopa „Rūta”
1.11. Rēzeknes Tautas teātris
1.12. Tautas lietišķās mākslas studija „Dzīpariņš”
1.13. Senioru deju kopa „Zelta atvasara”
1.14. Bērnu deju kolektīvs „Dziguči”
1.15. Krievu folkloras koris „Ivuški”.
Rēzeknes pilsētas Kultūras namam ir sadarbība ar Valsts nacionālo centru, kuri ik gadu rīko skates un seminārus arī kultūras namā. Svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu nolikumiem ( Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta I un II daļa).
Rēzeknes kultūras nama mērķis: saglabāt un nodot tālāk Dziesmu un deju svētku tradīciju nākamajām paaudzēm ( pārmantojamība un ilgtspēja).
1. Pieejamība savam mantojumam un iespēja to praktizēt vairākās paaudzēs.
2. Kolektīvu ieinteresētību un palīdzību Dziesmu un deju svētku procesā (starp svētkiem mēģinājumi un svētki- telpu grafiki, noslogotība).
3. Kultūras nams atbalsta kolektīvu mākslinieciskās kvalitātes sekmēšanu un pilnveidi.
Rēzeknes pilsētas Kultūras nams īsteno pašvaldības kultūrpolitiku tautas mākslas jomā.
Rēzeknes pilsētas Kultūras nams atbilstoši savai kompetencei īsteno šādas funkcijas:
1. Izstrādā programmas un projektus tautas mākslas jomā un amatiermākslā, koordinē un vada to īstenošanu.
2. Veic metodisko darbu.
3. Sniedz pakalpojumus un sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī ar fiziskām un juridiskām personām tautas mākslas jomā.
4. Izstrādā priekšlikumus programmu un projektu finansējumam tautas mākslas jomā.
5. Organizē svētkus un nodrošina to sagatavošanas koordināciju.
6. Uzkrāj, analizē un sniedz informāciju par procesu tautas mākslas jomā un amatiermākslā.
7. Koordinē un organizē svētkus, konkursus, izstādes un citus pasākumus.
8. Veicina kolektīvu dalību starpvalstu sadarbības programmās un projektu īstenošanu tautas mākslas jomā un amatiermākslā.
9. Rēzeknes pilsētas Kultūras nams ir prakses vieta topošajiem kultūras darbiniekiem.
prioritāte Nr.2 :
Rīcības virzieni:
• Vēsturiski noteikt galveno lomu Rēzeknes Tautas teātrim ( procesa nodrošināšanai sagatavot atbilstoši teātra zāli ( gaismas, skaņa). Nepieciešamā inventāra iegāde.
• Prioritātes ietvaros sasniedzamais rādītājs - stiprināt kolektīva kapacitāti.
prioritāte Nr.3 :
Kultūras nams organizē pasākumus pašu spēkiem, iesaistot kolektīvus, gan arī nodrošinot mazo kultūras pakalpojumu grozu pieaicina citus producentus, tā nodrošinot iedzīvotāju iespēju atpūtai un brīvā laika pavadīšanai.
Cilvēkresursu kvalitāte:
Kultūras namā 2013.gadā strādāja 48 darbinieki. Tai skaitā augstākā izglītība 15 darbiniekiem, Augstākā Kultūras nozarē -7, vidējā profesionālā kultūras nozarē -2, Latvijas Kultūras koledžas, profesionālās pilnveides programmu ” Kultūras vadības pamati“ apguvis - 1 darbinieks.
Kultūras nama stiprā puse:
1. Atpazīstami rēzeknieši – mūziķi, deju speciālisti, režisori – personības, kuri ir pamats „brenda” pasākumiem.
2. Saglabāta latgaliskā kultūrvide.
3. Bagāts latgaliskais kultūrvēstures mantojums gan materiālais, gan nemateriālais.
4. Tradicionāli, atpazīstami kultūras pasākumi – teātru festivāls „Soli pa solim”, mazo dejotāju festivāls “Dzigucs”, tradicionālie gadatirgi: “Rasādu opluots” un “Miķeļa dienas gadatirgus”
5. Atpazīstami amatiermākslas kolektīvi (“Dziga”, Tautas teātris, folkloras kopa “Vīteri”, sieviešu koris “Medicus”, instrumentālais ansamblis “Excelsus”, profesionālais pūšaminstrumentu orķestris “Rēzekne”, TLMS “Dzīpariņš”, folkloras draugu kopa “Vīteri”, folkloras kopa “Rūta”, deju kolektīvs “Vadži”)
6. Rēzeknē dzīvojošo mazākumtautību etniskās un konfesionālās kultūras identitātes saglabāšana (krievu folkloras koris “Ivuški”.
7. Saglabātas kordziedāšanas tradīcijas.
8. Saglabātas teātra tradīcijas.
