Piektdienas, 13. maija numurā, „Latgales Laiks” piedāvā sporta māņticību, rituālu un ticējumu apskatu. Neskatoties uz skeptisko attieksmi pret augstākiem spēkiem, sportisti un treneri dažkārt atļaujas cerēt arī uz tiem.
Debesu spēku piesaukšanā diezin vai kādam izdosies pārspēt Āfrikas komandas – tur izlašu un klubu štatos ir šamaņi. Daugavpils sportisti šajā ziņā ir daudz pieticīgāki un paļaujas tikai uz spēku, ātrumu, tehniku, gribasspēku un raksturu, taču cilvēciskās vājības nevienam nav svešas, un tikko jaušana mistikas oreola klātbūtne ir neizbēgama.
Futbola komandas „Daugavpils” galvenais treneris Sergejs Pogodins pastāstīja par ticējumiem, ar kuriem saskāries pats: „Kāds treneris pakaisīja sāli vārtos, lai tajos lidotu bumba. Braucot uz spēli, autobusā nedrīkst atrasties sievas, draudzenes, tāpat kā uz kuģa, un nedrīkst braukt atpakaļgaitā. Pirms spēles buči jānoliek uz skapīša. Ir daudz dažādu māņticību, pat absurdu, bet daudzi tam tic un ievēro.”
Daugavpils BJSS boksa nodaļas vecākais treneris Vladislavs Sokolovs minēja pāris spilgtākās pazīmes, kuras bokseri ievēro: „Pirms cīņas trenerim jāiespļauj cimdā, tad būs viegla un precīza roka. Otra pazīme – uzvarēs tas, kuram cīņas laikā atšņorēsies boksa apavi. Daudzi to uztver nopietni un tic.”
Visu rakstu lasiet 13. maija numurā.
